Šoruden, kad 1. ģimnāzijas jaunkundzes kļuva par valsts vidusskolu sacensību uzvarētājām, aprit arī 80. gadskārta Latvijas skolu sporta pirmsākumiem.
Šoruden, kad 1. ģimnāzijas jaunkundzes kļuva par valsts vidusskolu sacensību uzvarētājām, aprit arī 80. gadskārta Latvijas skolu sporta pirmsākumiem.
1924. gada 28. septembrī Rīgā LSB laukumā uz startu devās vairāku Latvijas novadu 22 skolu komandas. Startēja 148 jaunie sportisti. Viņu vidū bija arī jaunieši no mūsu novada – Jelgavas apriņķa (Zaļenieku) vidusskolas. Tolaik Latvija bija viena no nedaudzajām Eiropā un pirmā Austrumeiropā, kur tika rīkotas valsts skolēnu sporta sacensības. Laikraksts “Latvis” rakstīja, ka “… vidusskolēniem sporta dzīve jau ieņem redzamāku vietu (..), kaut arī vēl visās skolās nav vingrošanas skolotāju un pulciņu dibinātāji ir paši skolēni…”. Sacensību rīkotāji bija sagādājuši “… katrā numurā paredzētos 6 atzinības diplomus, piemiņas grāmatas un žetonus…”, piebilstot, ka “… vēlams, lai skolēni piedalītos sacīkstēs piemērotā sporta tērpā”.
Par uzvarētājiem kļuva Rīgas Olava komercskolas audzēkņi, bet Zaļenieku jaunieši veiksmīgāko sešiniekā neiekļuva – viņu sniegums mums palicis nezināms.
Veiksmīgāks padevās nākamais starts 1925. gada 26. – 27. septembrī Rīgā, kur jau startēja 181 skolēns no 31 Latvijas skolas. Veiksmīgs bija L.Prīmanis no Zaļeniekiem, kas ieguva trešo vietu kārtslēkšanā – 2,95 metri. Startējot augstlēkšanā – 1,6 m (4. vieta), bet šķēpa mešanā – 40,15 m (7. vieta). Minētie rezultāti uzskatāmi par mūsu rajona pirmajiem rekordiem. Jelgavas pilsētu vissekmīgāk aizstāvēja M.Kāns no Vācu ģimnāzijas – 31,44 metri 2 kilogramu diska mešanā un otrā vieta. Ceturtais šajā disciplīnā bija Zentelis no Skolotāju institūta – 30,92 metri. Topošais skolotājs Celms ar 42,16 metriem bija sestais šķēpa mešanā, bet mazāk veiksmīgi bijuši vācu ģimnāzijas ātrskrējēji V.Mačens un A.Līvens, ar 13 sekunžu veikumu netiekot tālāk par priekšskrējieniem. Uzvarētāja H.Vilkes (Rīgas Vācu ģimnāzija) rezultāts 11,6 sekundes ir ievērības cienīgs pat mūsdienās.
Kopvērtējumā Zaļenieku skolai piektā vieta (uzvarēja Liepājas 1. vidusskola), Jelgavas Vācu ģimnāzijai – 12., bet Skolotāju institūtam – 14. vieta.
Mūsdienās skolu sporta valsts aprite atjaunojās 90. gadu sākumā kā zēniem, tā meitenēm dažādos sporta veidos, kad, pateicoties tā brīža Izglītības ministrijas Jaunatnes sporta centra vadošā darbinieka Andra Luksa iniciatīvai, tika nodibināta Skolu sporta federācija un Latvija iestājās starptautiskajā skolu jaunatnes sporta apritē.
