LLU kolektīvs ar bažām un satraukumu seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar IZM centieniem panākt valstī vienīgās lauksaimniecības augstskolas pārraudzības maiņu.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) kolektīvs ar bažām un satraukumu seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centieniem panākt valstī vienīgās lauksaimniecības augstskolas pārraudzības maiņu, kas var negatīvi ietekmēt gan universitātes attīstību, gan piedāvāto studiju programmu apguves kvalitāti.
LLU vadību un visu kolektīvu uzmanīgu dara pašreizējās valdības deklarācijā ietvertā frāze “Nodrošināsim Izglītības un zinātnes ministrijas vadošo lomu valsts izglītības politikas īstenošanā, valsts dibinātās augstskolas nodosim IZM padotībā līdz 2005. gada 1. jūnijam”, kā arī pērnā gada pašā nogalē IZM sagatavotie un Ministru kabinetā (MK) iesniegtie “Grozījumi Augstskolu likumā”, kas arī paredz vairāku augstskolu, tanī skaitā LLU pārraudzības maiņu. Tiesa, minēto grozījumu pieņemšanu Satversmes 81. panta kārtībā MK komiteja 3. janvāra sēdē gan noraidīja, taču draudi LLU turpmākajai attīstībai pastāv.
Lauksaimniecības universitāte tradicionāli ir darbojusies Zemkopības ministrijas pārraudzībā, bet, nonākot IZM pārraudzībā, tā lielā mērā var zaudēt gadiem ilgi izveidojušos lietišķo sadarbību ar lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas pārstrādes nozarēm. Tādējādi var tikt kavēta tās sekmīga attīstība zinātnē, informatīvajā darbībā un tālākizglītības nodrošināšanā, var veidoties lauksaimniecības augstākās izglītības atrautība no prakses.
Jau 1999. un 2003. gada sākumā toreizējā valdība gatavojās pieņemt līdzīgu lēmumu, taču gan Zemkopības ministrija, gan LLU lēmējinstitūcijas – augstskolas Senāts un Konvents –, kā arī no valsts institūciju, pašvaldību un darba devēju pārstāvjiem izveidotais Padomnieku konvents, kura uzdevums ir universitātes darbību saskaņot ar sabiedrības interesēm, tam nepiekrita.
Minētās institūcijas uzskatīja, ka LLU pārraudzība nav maināma daudzu svarīgu apsvērumu dēļ. Universitātes struktūrā darbojas un savu juridisko statusu nostiprinājuši četri lauksaimniecības institūti, kas atrodas Aizkraukles rajona Skrīveros, Rīgas rajona Siguldā un Ulbrokā, kā arī Jelgavā. Bet LLU mācību un pētījumu saimniecība “Vecauce” ir ne tikai pamatstudiju studentu, maģistrantu un doktorantu zinātnisko pētījumu bāze, bet arī pazīstama kā paraugsaimniecība, kas nodrošina lauksaimniecības tehnoloģiju aprobēšanu un ieviešanu sēklkopībā, ciltsdarbā un citās jomās. “Vecaucē” uzkrāto pieredzi daudzās saimniekošanas jomās intensīvi izmanto lauku saimnieki visos Latvijas novados.
Turklāt, atrodoties Zemkopības ministrijas pārraudzībā, LLU izvērsusi plašu sadarbību ar Dobeles, Pūres, Stendes un Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu saimniecībām un tā neprasa papildu naudas resursus.
Pateicoties Zemkopības ministrijas paspārnē darbojošās Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes izpratnei un atbalstam, LLU zinātnieki ik gadu izdod virkni mācību grāmatu un metodisko materiālu, kas kalpo ne tikai studentu, bet arī lauku komersantu izglītošanai. Par Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta piešķirtajām subsīdijām universitātē ik gadu varēts uzlabot materiāli tehnisko bāzi, izdot starptautiski atzītus tematiskos rakstu krājumus, sarīkot plaša mēroga konferences par lauku attīstības jautājumiem Latvijā. Piemēram, LLU zirgkopības mācību centrā “Mušķi” pabeigta angāra celtniecība un iekārtošana, kas ļauj realizēt studiju programmu hipoloģijā, visa gada garumā organizēt studentiem praktiskās nodarbības zirgu audzēšanā, ģenētikā un ciltsdarbā.
Savukārt Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecībā “Pēterlauki” atjaunota lauku izmēģinājumiem nepieciešamā tehnika, fakultātē nodrošināta graudaugu kvalitātes rādītāju noteikšana. Šiem un vēl citiem mērķiem 2004. gadā vien Zemkopības ministrija LLU piešķīrusi subsīdijas aptuveni 200 400 latu apmērā. Tas ir nopietns ieguldījums nozares speciālistu sagatavošanā un viņu zināšanu kvalitātes uzlabošanā, ko IZM vien nespēs nodrošināt. Vēl vairāk, redzot, ka lauku un lauksaimniecības attīstība valstī nav galvenā prioritāte, pastāv bažas, ka LLU, nonākot tikai IZM pārraudzībā, var atrasties pabērna lomā.
Turklāt IZM jau tagad sekmīgi īsteno LLU studiju procesa un metodiskā darba pārraudzību, taču ar universitātes pilnīgu pāriešanu šīs ministrijas pārziņā nekāds jauns pavērsiens lauksaimniecības augstākās izglītības uzlabošanā, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, nav gaidāms. Toties, saraujot saikni ar Zemkopības ministriju un citām nozares institūcijām, LLU zaudēs iespēju piesaistīt papildu līdzekļus gan studiju, gan zinātniskā darba bāzes uzlabošanai un pilnveidošanai.
Tāpēc LLU kolektīvs iestājas par lauksaimniecības augstskolas palikšanu Zemkopības ministrijas pārraudzībā, kas ļauj saskaņot studiju un zinātnisko darbu ar sabiedrības vajadzībām un prasībām atbilstoši universitātes Satversmē definētajiem darbības mērķiem un uzdevumiem.
