Apmēram 200 000 latu lieli zaudējumi un vairāki pagasti daļēji bez elektroenerģijas – tāda ir pēdējos 40 gados postošākās vētras radītā bilance Jelgavā. Par laimi, dabas stihija pie mums nav prasījusi cilvēku upurus.
Apmēram 200 000 latu lieli zaudējumi un vairāki pagasti daļēji bez elektroenerģijas – tāda ir pēdējos 40 gados postošākās vētras radītā bilance Jelgavā. Par laimi, dabas stihija pie mums nav prasījusi cilvēku upurus.
Vētra, kas Latvijā sākās naktī uz svētdienu, vietumis brāzmās sasniedza pat 40 metru sekundē. Pilsētā lūza koki, aizšķērsojot ceļu transportam. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigāde pirmo informāciju par nogāztiem kokiem saņēma sestdien pulksten 23.05, bet pēc tam nācies izbraukt uz vidēji diviem izsaukumiem stundā.
Kā novēroja “Ziņas”, svētdien pilsētā daudzviet bija izgāzti koki, nolauzti zari un saplēsti reklāmas plakāti. Piemēram, Tērvetes ielā vētra bija ne tikai noplēsusi virs ielas uz caurulēm piestiprināto reklāmu (tās kartona gabali iemesti arī autobusu pieturā, kur, par laimi, cilvēki neatradās), bet arī rāva nost šīfera plāksnes, ar ko šīs caurules bija apsegtas. Lai smagās plāksnes nesabojātu garām braucošās automašīnas, ugunsdzēsēji tās noņēma.
Vislielākos postījumus vētra nodarījusi Latvijas Lauksaimniecības universitātei.
Zaudējumi – ap 100 000 latu
Tehniskās fakultātes jumts noplēsts naktī uz svētdienu un iesviests Driksā.
“Nenoliedzami nopietnākie zaudējumi radušies Tehniskajai fakultātei, kur orkāns noplēsa jumtu apmēram 1800 kvadrātmetru platībā un izsita vairākus logus. Taču tie nebūt nav vienīgie postījumi – daļēji jumts noplēsts vai atrauts arī 4., 5. un 6. dienesta viesnīcai, Meža, Veterinārmedicīnas fakultātei un zirgkopības centram “Mušķi”. Kopējie zaudējumi varētu būt apmēram 100 000 latu,” “Ziņām” pastāstīja LLU direktors Andrejs Garančs.
Vakar tika sākta cenu aptauja, lai, kā to pieļauj likums par valsts iepirkumu ārkārtas situācijā, nekavējoties varētu sākties remontdarbi. Vakarpusē jau darbu izpildītājs bija izraudzīts, šodien izvēli apstiprinās rektors. Nolemts, ka desmit dienu laikā Tehniskajai fakultātei uzliks pagaidu variantu no ruberoīda. Tas kalpos kā izolācija jaunajam jumtam, kas taps pavasarī.
LLU īpašumi nav apdrošināti, jo, kā pastāstīja A.Garančs, tam nepietiek līdzekļu. Pēc notikušā universitāte cer, ka saņems kaut kādu finansiālu atbalstu arī no valdības.
Vētra izraisa ugunsgrēku
Lielo brāzmu laikā un arī, kad tās bija rimušas, Jelgavas ugunsdzēsēji pārsvarā palīdzējuši atbrīvot ceļus no vētras nolauztiem un izgāztiem kokiem – saņemti 28 izsaukumi, no kuriem apmēram 90 procentu bija par pilsētā notikušiem postījumiem. Pilsētas centrā pie universālveikala “Laimdota” izrautas vairākas egles, nogāzta arī svētku egle pie “Silvas”.
“No mājām tika izsaukti papildu darbinieki, un strādāja sešas automašīnas: četras Jelgavā un pa vienai Elejā un Kalnciemā,” skaidro VUGD Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis.
Svētdien ap pulksten deviņiem no rīta ugunsgrēks izcēlies kādā saimniecībā Glūdas pagastā, kur liesmoja šķūnis 105 kvadrātmetru platībā ar tajā ievietoto malku un automašīnu “Opel Ascona”. Ugunsdzēsēji uzskata, ka šīs nelaimes cēlonis arī ir vētra – vējš nogāzis mājas metāla dūmeni, kas savukārt krītot piespiedis pie šķūņa jumta elektrības vadus, un sākusies degšana.
“Galā ar visu tikām, un arī cilvēki nebija briesmīgā panikā. Domāju, ka Jelgavai, salīdzinot ar citām vētras skartajām pilsētām, ir paveicies,” piebilda A.Feldmanis.
Enerģētiskās krīzes apstākļos
Pēc iepazīšanās ar informāciju par vētras nodarītajiem postījumiem valdība svētdien izsludināja valstī enerģētisko krīzi. Saskaņā ar Enerģētikas likumu to izsludina gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta vienai trešdaļai iedzīvotāju vai arī teritorijā, kas aizņem pusi valsts. Svētdien elektroapgāde bija traucēta apmēram 60 procentiem patērētāju.
“Latvenergo” Dienvidu elektrisko tīklu apkalpes zonā vakar pulksten 7 bez sprieguma bija 2007 transformatoru punkti jeb 58 procenti no visiem, tostarp Jelgavas tīklu rajonā bez sprieguma bija 193 transformatoru punkti – galvenokārt Jaunsvirlaukas pagastā, Kalnciema pusē, kā arī Dalbes virzienā. Līdz pulksten 15 Jelgavas tīklu rajonā 46 transformatoru punktos spriegums bija atjaunots. Elektropadeve nebija atjaunota 4337 patērētājiem. Kā informē DET sabiedrisko attiecību konsultante Daina Stepiņa, DET zonā vislielākie postījumi nodarīti Talsiem, Dundagai, Valdemārpilij, Jaunpilij.
Bojājumu lokalizēšanā un elektropiegādes atjaunošanā iesaistīti visi energouzņēmuma elektromontieri, Jelgavā un rajonā – vairāk nekā 50 darbinieku. Svētdien galvenokārt novērsti bojājumi 110 kilovoltu augstsprieguma tīklos, lokalizēti 20 kilovoltu elektropārvades līniju bojātie posmi, kā arī apzināta situācija zemsprieguma tīklā. Svētdien vidējā sprieguma līnijās DET teritorijā lokalizēti 86 bojātie posmi, tanī skaitā Jelgavā – 30. Vakar un šodien bojājumu novēršana turpinās. Galvenokārt tos izraisījuši uz vadiem sakritušie lauztie koki un izgāztie balsti. DET prognozē, ka vidējā sprieguma bojājumus, ja vējš neizraisīs jaunus postījumus, varētu novērst līdz 18. janvārim, bet stihijas radītos zemsprieguma bojājumus – līdz 25. janvārim.
Postījumu novēršanā Jelgavā un rajonā iesaistījušies arī būvuzņēmēji – SIA “Mītavas Elektra”, SIA “AC/DC”. Savukārt elektropārvades līnijas no kritušajiem kokiem un zariem palīdz attīrīt Jelgavas pašvaldības aģentūra “Pilsētsaimniecība”, SIA “Senders” un Jaunsvirlaukas pagasta organizētās brigādes.
Zemgales Reģionālā valsts darba inspekcija informē, ka, novēršot bojājumus, naktī uz svētdienu nopietnu darba traumu guvis Dobeles elektrotīklu montieris.
Lielākais posts – 5. vidusskolā
Ņemot vērā ārkārtas situāciju, vakar un šodien mācības pārtrauktas visās Latvijas skolās, tostarp Jelgavā un rajonā. Lielākos postījumus vētra nodarījusi 5. vidusskolas ēkai, kurai jumts norauts apmēram 1000 kvadrātmetru platībā.
Atšķirībā no lauku skolām, kuras vakar apmeklējis niecīgs skaits bērnu, pilsētā uz mācībām bija ieradušies gandrīz 200 skolēnu. Kā “Ziņas” informēja Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības informācijas jautājumos Mirdza Sīka, vispārizglītojošās skolas vakar apmeklējuši 143 bērni, bet profesionālās izglītības mācību iestādes – 49 audzēkņi. Neviens skolēns nebija devies uz 4., 5. un 6. vidusskolu un 2. pamatskolu.
Arī šodien skolas turpina strādāt dežūrrežīmā. Bērni, kas dažādu iemeslu dēļ nav varējuši palikt mājās, var nostiprināt zināšanas atsevišķos priekšmetos vai arī laiku pavadīt datorklasēs.
Lai gan bērnudārzi strādā kā ierasts, iespējams, bažas par ārkārtas situāciju un bērnu drošību bija iemesls tam, ka pirmsskolas iestādes pilsētā vakar apmeklējusi tikai trešā daļa, proti, 664 bērni.
Lielākie postījumi nodarīti 5. vidusskolai, kur vējš norāvis jumtu vienam korpusam. Izglītības pārvaldes Saimnieciskās daļas vadītāja Ilze Butkus vērtē, ka atjaunošanas darbi šajā mācību iestādē varētu prasīt aptuveni 20 tūkstošus latu. Bojāto ēkas daļu glābj iepriekšējais plakanais jumts. Bojāts jumts arī 2. pamatskolai, bet, tā kā vēl nav beidzies tā garantijas laiks, to tūlīt salabos būvfirma, kas jumtu likusi. Ekspertu komisijas slēdziens norāda, ka Jelgavas Izglītības pārvaldei radīti zaudējumi 56 tūkstošu latu apmērā.
Kā “Ziņām” pavēstīja Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle, rajonā vakar bez elektrības un apkures bija palikušas trīs mācību iestādes – Garozas, Salgales un Aizupes pamatskola. Pilnībā jumtu zaudējusi Vircavas skolas jaunā sporta zāle. Pārējām pilsētas un rajona mācību iestādēm un bērnudārziem vētras radītie bojājumi ir salīdzinoši nelieli.
Gan pilsētas, gan rajona izglītības pārvalžu pārstāvji sola, ka trešdien visur mācības atsāksies.
Mediķiem ceļu aizšķērso koki
Stiprās vētras dēļ naktī uz svētdienu bija traucēts arī neatliekamās medicīniskās palīdzības darbs. Nogāztie koki apgrūtināja slimnieku transportēšanu, taču telekomunikācijas darbojās, tāpēc mediķu brigādes ieradās uz visiem izsaukumiem.
8. un 9. janvārī Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) stacijā izsaukumu skaits, salīdzinot ar citām dienām, bijis ievērojami mazāks. NMP Medicīnas daļas vadītāja Jeļena Čudina pieļauj, ka iedzīvotāji bijuši laikus sagatavojušies vētrai, lieki neuzturējās laukā, tādējādi pasargājot sevi no traumām. 9. janvārī ātrā palīdzība devusies uz diviem nelaimes gadījumiem, kur cietuši cilvēki.
Ap pulksten deviņiem rītā Glūdas pagastā, ātrās palīdzības mašīnai braucot atpakaļceļā, šoseju aizšķērsojis vēja izgāzts koks. J.Čudina stāsta, ka tūlīt no Jelgavas izsaukta otra ātrās palīdzības mašīna, kas slimnieku pusceļā uzņēmusi savā mašīnā un veiksmīgi nogādājusi slimnīcā, bet pirmā mašīna griezusies atpakaļ, lai meklētu citu ceļu uz pilsētu.
Naktī NMP stacijā bijuši arī elektrības piegādes traucējumi, tādēļ sakaru nodrošināšanai vajadzējis izmantot autonomo elektrību. J.Čudina uzsver, ka vētras laikā regulāri uzturēti sakari un notikusi informācijas apmaiņa arī ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
No lieliem postījumiem bijām pasargāti
Jelgavas Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis atzīst, ka mūsu pilsēta šajā vētrā no patiesi lieliem postījumiem bijusi pasargāta. No pašvaldības īpašumiem visvairāk cietusi 5. vidusskola – tai norauts jumts. Jumta segums izcilāts arī
2. pamatskolai. Apmēram 45 kvadrātmetru platībā bojāts jaunais kultūras nama jumts. Jumta segums bojāts arī virknei citu ēku, taču apmēri neesot tik lieli.
Jelgavniekiem tikpat kā nav nācies izjust elektropiegādes bojājumu izraisīto apkures un dzeramā ūdens trūkumu un citas neērtības. Arī elektropiegādes traucējumi nav bijuši lieli. Vairāk cietušas ielu apgaismes līnijas – vakar apgaisme darbojās 30 procentos ielu no līdzšinējā apjoma. Vētra četros krustojumos (Lielās un Mātera ielas; Lielās un Pasta ielas; Satiksmes ielas un Dobeles šosejas; Lietuvas šosejas un Miera ielas) bija sabojājusi luksoforus. Cietis arī gājēju luksofors Pasta ielā, to vakar pēcpusdienā salaboja pēdējo. Vētra pilsētā nolauzusi 50 koku. Lielākā daļa (35) atradušies kapos. Septiņi koki bija nokrituši uz ielām, bet astoņi – parkos.
Pēc provizoriskiem datiem, pašvaldībai nodarīti ap 200 tūkstošu latu lieli zaudējumi.
