Lai avīze būtu interesantāka un audzinoša, mūsu lasītāja Regīna K. aicina pievērsties jauniešu izglītošanai.
Lai avīze būtu interesantāka un audzinoša, mūsu lasītāja Regīna K. aicina pievērsties jauniešu izglītošanai. Tomēr kāds teikums viņas ierosinājumā bija tāds… nu mazliet par daudz nepārsūdzams. “Šodienas jaunatne pārsvarā ir trula (alkohols, narkotikas, sekss). Iesaku veidot rubriku jaunatnei.”
Izklausās tik ļoti kategoriski un nosodoši, tomēr…
Uz aicinājumu ierasties redakcijā Regīnas kundze bija atsaucīga un uz jautājumu, vai tiešām, viņasprāt, vairums jauniešu ir truli, atbildēja:
“Jā, laikam tas izklausās drūmi un pārspīlēti, bet strādāju starp jauniešiem un redzu divkosību. No rīta jaunietis ir krietns students, bet naktī uzdzīvotājs. Agrāk neredzēju, ka meitenes studentes uz ielas smēķētu, bet tagad tas ir parasts skats. Un sekss. Sadzeras, bet no rīta viens otram paprasa, kā sauc.” Viņa domā, ka jauniešu uzdzīve viņus vēl vairāk pakļauj stresam, kas tāpat ir liels. Bēgdami no tā, mēģinot aizmirsties, viņi sevi posta.
Kundze izaudzinājusi četrus bērnus. Vecākajai meitai jau 35, bet jaunākajai – 18. Pati bērnībā bijusi stingri audzināta, arī savus bērnus tā audzinājusi.
Ko nozīmē stingrība? Vai tā ir stabila uzticēšanās ar nosacījumu, ko vajadzētu un ko nevajadzētu atļauties, uzticoties savam jau lielajam bērnam, vai stingra kontrole? Nācies saskarties ar situāciju, jo vairāk vecāki vēlas, lai bērns dzīvo pēc viņu modeļa, jo biežāk bērni melo, bēguļo un neuzticas. Uz jautājumu par savstarpēju uzticēšanos atbildēja viņas jaunākā meita: “Es saprotu, ka mamma mani grib pasargāt no ļaunuma. Viņai ir bail, ka es varētu kļūdīties, bet vecāki nepamana to brīdi, kad bērni ir izauguši un būtu nepieciešams uzticēties. Es neesmu viņu krāpusi, darījusi ko tādu, lai man neuzticētos. Jūtos slikti ik reizi, kad jāpierāda, ka esmu saprātīga un nedaru neko tādu, kas man varētu kaitēt. Piekrītu, ka alkohols un narkotikas ir ļaunums, ka sekss pirms laika arī nav gudrs risinājums, bet es varu atbildēt par savu uzvedību, nevis savu draugu izvēlēm. Mammai ir savi dzīves uztveres stereotipi. Viņa mani dažkārt nesaprot, tad sanāk arī saķeršanās un konflikti. Tomēr katram cilvēkam veidojas sava attieksme pret dzīvi, vecāki ar varu to nevar ietekmēt. Nedomāju, ka uzticēšanās man kādreiz būtu kaitējusi. Dažreiz jūtos ievainota un pazemota, ja mani grib par daudz ierobežot,” teica meitene.
Šķiet, bailes un neuzticēšanās ir viens no postošākajiem attiecību ārdītājiem. Cik bieži cilvēki vientuļi kļuvuši tikai tāpēc, ka ļoti gribējies, lai viņu bērni veido savas dzīves pēc iepriekšējā gadu simteņa scenārija.
