Daudz tiek diskutēts par likumsakarību starp laika apstākļiem un zivju aktivitātēm. Makšķerniekam ir dažādi uzskati: vieni balstās uz savu ilggadējo pieredzi, citi – uz kolēģu pieņēmumiem.
Daudz tiek diskutēts par likumsakarību starp laika apstākļiem un zivju aktivitātēm. Makšķerniekam ir dažādi uzskati: vieni balstās uz savu ilggadējo pieredzi, citi – uz kolēģu pieņēmumiem.
Zivis jūt visu – vēja virzienu, gaisa temperatūras maiņu, atmosfēras spiedienu un pat mēness fāzes. Kā zivis zem ledus, kurā nav izurbts neviens āliņģis vai tie ir aizsaluši, var noteikt tumsas iestāšanos? Bieži esmu makšķerējis laukos, kur cilvēks kāju uz ledus gandrīz nekad nav spēris. Iepriekšējā dienā centos atrast asaru bariņu, bet āliņģus parasti aizbēru ar sniegu vai arī apklāju ar finiera loksni. Nākamajā rītā vēl tumsiņā atgriezos pie savas “slepenās” vietas, attīrīju āliņģi, ielaidu mormišku, un ar pāris minūšu intervālu pieteicās daži skaisti asari. Tad nolēmu eksperimentēt – ielaidu mormišku āliņģī, bet to aizbēru. Copītes nebija, velti mormišku tricināju. Pēc apmēram stundas uzausa gaisma, un pat zem aptumšota āliņģa manu mormišku gaidīja asari. Tas apliecina, ka zivis jūt gaismas iestāšanos.
It kā kāda gan zivīm zem ledus darīšana, no kuras puses pūš vējš un cik tas spēcīgs. Kurš iepazīstināja brekšus un zandartus ar mēness kalendāru? Kā viņi zem ledus var saredzēt, kāds debesīs ir mēness?
Acīmredzot, jo stabilāki laika apstākļi, jo zemūdens dzīvie organismi ir mierīgāki. Jo aktīvāki ir zemledus kukainīši, jo arī zivis kļūst manāmi kustīgākas. Taču kāpēc tieši naktīs lielās zivis ir aktīvākas? Domāju, izskaidrojums ir vienkāršs – nakts laikā sīkie vēžveidīgie sastingst, līdz ar to arī mazās zivtiņas “aiziet gulēt”. Tās netraucē lielajām rakņāties gultnē, neapēd makšķernieku sagatavotās iebarojamās ēsmas bumbas, kuru sastāvā ir arī zivju delikatese trīsuļodu kāpuri. Ihtiologi noskaidrojuši, ka mazās zivtiņas pārsvarā barojas ar ātri kustošu barību, tās veikli atrod arī iebarojamo ēsmu un apēd visus kāpurus. Tieši tāpēc, naktīs iebarojot lielos daudzumos ar trīsuļodu kāpuriem, piesakās lielie brekši.
Izmantojot iebarojamo ēsmu, nedrīkst kļūdīties ar tās sastāvu un izmantošanas taktiku. Droši vien daudzi zemledus makšķernieki ievērojuši, ka ir dienas un stundas, kad asari un raudas lieliski ķeras tikko urbtā āliņģī, turklāt bez iebarošanas. Atliek iemest tajā nedaudz trīsuļodu kāpuru, un copītes var pazust. Tas liecina, ka iebarojamās ēsmas ir par daudz vai arī tās sastāvs dažādu iemeslu dēļ zivīm kļuva aizdomīgs, un tās no šīs vietas devās tālāk. Ieteicams iebarošanu sākt, iemetot āliņģī nelielu šķipsniņu kāpuru.
Ir, protams, arī dienas, kad zivis bez iebarošanas par makšķernieka piedāvātajiem mānekļiem neizrāda nekādu interesi, tad jāņem talkā neliela barotaviņa ar trīsuļodu kāpuriem. Ja īsā laika posmā piesakās dažas zivis, makšķernieka uzdevums ir noturēt tās zem āliņģa, ik pa laiciņam iemetot šķipsniņu kāpuru vai arī nolaižot minibarotavu ar trīsuļodu kāpuriem.
