Lielajā Ģildē 15. janvārī pulksten 18 koncertā ciklā «Krievu mūzikas pērles» Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēs Olari Eltss, soliste būs vijolniece Izabella Fausta, aktīvi koncertējoša un ļoti pieprasīta māksliniece.
Lielajā Ģildē 15. janvārī pulksten 18 koncertā ciklā “Krievu mūzikas pērles” Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēs Olari Eltss, soliste būs vijolniece Izabella Fausta, aktīvi koncertējoša un ļoti pieprasīta māksliniece, par kuras meistarību liecina plašs repertuārs, uzstāšanās ar pasaulslaveniem diriģentiem, kā arī skaņu ierakstiem piešķirtie apbalvojumi. Pēc Gidona Krēmera uzaicinājuma viņa piedalījusies visos Lokenhauzas festivālos. Koncertējusi kopā ar Birmingemas simfonisko orķestri, Gevandhausa orķestri, Londonas filharmonijas orķestri, Zalcburgas “Camerata Academica”, sadarbojusies ar Jehudi Menuhinu, Ingo Mecmaheru un citiem pasaulslaveniem diriģentiem. Viņas repertuārā ir vairāki laikmetīgās mūzikas koncerti: Vernera Eka, Mortona Feldmana un Ģērģa Ligeti vijoļkoncerti. I.Faustas meistarību apliecina arī ieraksti: J.S.Baha un J.Haidna vijoļkoncerti, visi B.Bartoka un G.Forē skaņdarbi vijolei, R.Šūmaņa vijoļsonātes. Ar K.A.Hartmana “Concerto funebre” ierakstu I.Fausta ieguvusi Kannu Klasikas balvu. Kompaktdisks, kurā apvienoti K.Šimanovska, L.Janāčeka un V.Ļutoslavska skaņdarbi I.Faustas interpretācijā, 2003. gadā saņēma laikraksta “New York Times” piešķirto titulu “Labākais klasiskās mūzikas kompaktdisks”. I.Fausta spēlē A.Stradivāri 1704. gadā darināto vijoli. Koncertā Rīgā viņa atskaņos S.Prokofjeva Otro vijoļkoncertu. Koncerta programmā iekļauta arī P.Čaikovska uvertīra fantāzija “Hamlets” – Hamleta monologa simfonisks lasījums, kam seko enerģiska kaujas epizode, metāla pūšamo instrumentu fanfaras, liriska mīlas aina. Skanēs arī D.Šostakoviča netradicionāli “būvētā” 6. simfonija, kurā pirmajai daļai – lēnajam largo – seko divi strauji, pat pārgalvīgi jautri skerco. Latvijā pirmoreiz skanēs A.Mosolova industriālā simfoniskā epizode “Fabrika”: orķestrī izmantota dzelzs plāksnes metāliskā skaņa, atdarinot rūpnīcas trokšņus.
– Valsts mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” apskatāmajā izstādē “es – PSRS” Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas studenti konceptuāli interpretē Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslu. Ekspozīcijā iekļauti akadēmijas glezniecības studentu diplomdarbi no 1949. līdz 1956. gadam. Šajā laikā vara māksliniekiem uzspieda svešu ideoloģiju un estētiskās normas; notika mēģinājumi tieši mākslas izglītības sistēmu padarīt par instrumentu, ar kuru latviešu profesionālās mākslas tradīcijas pakļaut politiskajām nostādnēm. Par vienīgo pieņemamo daiļrades metodi tika atzīts sociālistiskais reālisms. No radošās personības bija pieprasīta atteikšanās no spilgtām individuālā rokraksta iezīmēm. Tajā pašā laikā jāatceras, ka vairums darbu tapšanu vadīja skolotāji, kuru estētiskie uzskati bija veidojušies neatkarīgās Latvijas laikā un kuri patiesi rūpējās par glezniecības tradīciju saglabāšanu. Ieskatu sarežģītajā akadēmijas dzīvē pēckara laikā izstādē papildina arī laikmeta dokumentālās liecības.
– “”Reggae” cauru nakti” – tā rakstīts kluba “Depo” šā vakara afišā. Galveno darbojošos personu lomu sarīkojumā uzņemsies “underground” mūzikas dzīvē daudz pieredzējušā postpanku dziesminieka Edgara Šubrovska pašreizējā grupa “Hospitāļu iela”, ar ko veterāns pagājušogad beidzot iekaroja plašāka klausītāju loka ievērību. Dziesmās, kurās regeja ritmi neuzbāzīgi apvienoti ar folka un postpanka iezīmēm, īpaša vērtība ir E.Šubrovska rakstītie teksti (šai ziņā viņš nešaubīgi uzskatāms par vienu no spilgtākajiem autoriem Latvijā) – sadzīviski tieši, pusaudziski traģiski un poētiski daiļi. Šai vakarā “Depo” muzicēs arī projekts, ko veidojuši nelaiķes “ska” grupas “Pest of a Child” dalībnieki un citi mūziķi. Stilam atbilstošas mūzikas “konservus” galdā cels dīdžeji Krūms, Kone un citi.
