Senie ticējumi brīdina vētrā kritušus un nolauztus kokus neizmantot sadzīvē.
Senie ticējumi brīdina vētrā kritušus un nolauztus kokus neizmantot sadzīvē.
Spēcīgajā vētrā naktī uz svētdienu Latvijā varētu būt cietuši pat vairāk nekā pieci miljoni kubikmetru koksnes. Vētra skārusi gandrīz katru meža īpašumu. Izvērtējot apkopotās ziņas par vētras lielajiem postījumiem mežos, valdība mežsaimniecībā acīmredzot pasludinās ārkārtas stāvokli.
Savukārt Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes profesore Janīna Kursīte aicina uz notikušo paskatīties citādi. Proti, senie latvieši kritušus un nolauztus kokus nekad neizmantoja ēku būvniecībai, tos parasti saskaldīja malkā un sadedzināja, jo uzskatīja, ka vētrā kritušais koks līdzi nes kritiskā brīža auru un iespaidu. Viņa norāda, ka nav racionāla aizlieguma šādus kokus izmantot būvniecībā: “Tas atkarīgs no tā, kā pats cilvēks izjūt situāciju, cik daudz tic mītiskās domāšanas principiem. Tas ir vārdos neaprakstāms priekšstats – tāpat kā, piemēram, agrāk nekad neizmantoja un mājās nenesa zibens saspertus kokus,” aģentūrai LETA sacījusi J.Kursīte. Ja latvieši dzīvotu, piemēram, Kuršu kāpās, kur koki jau tā ir reti un sīki, jāizmanto būtu visas iespējas, taču Latvijā šādas situācijas nav. “Tad, kad “zeme zem kājām pazūd” – nāk cunami un vētras, zūd cilvēciskie un zinātnes sasniegumi, cilvēks nonāk neziņā un instinktīvi balstās uz mītiskiem apsvērumiem,” secina profesore.