Šomēnes, apmeklējot vairākas Rīgas mācību iestādes, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete kā vienu no izglītības aktualitātēm minējusi bilingvālās apmācības ieviešanu visās Latvijas skolās.
Šomēnes, apmeklējot vairākas Rīgas mācību iestādes, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete kā vienu no izglītības aktualitātēm minējusi bilingvālās apmācības ieviešanu visās Latvijas skolās. Pēc ministres domām, tas veicinātu ātrāku un kvalitatīvāku svešvalodu apguvi, kas, iestājoties ES, kļuvusi par svarīgu faktoru jauniešu tālākizglītībā un iespējām darba tirgū.
I.Druviete uzskata, ka bilingvālā izglītība nav tikai mazākumtautību skolu priekšrocība. Tā jāievieš arī skolās ar latviešu mācību valodu, jo tādējādi tiktu paaugstināta bērnu zināšanu kvalitāte un bagātināts intelekts. To pierādījušas arī specializēto skolu absolvējušo jauniešu sekmes. Ministre piekrīt daudzu pedagogu viedoklim, ka svešvalodu apguvei jāpievērš lielāka uzmanība. “Kaut arī pēc neatkarības atgūšanas Latvijas skolās svešvalodu mācīšana krietni paplašināta, prasība pēc tās apjoma un kvalitātes vēl nav pilnībā apmierinātas. Mūsu skolēni angļu, vācu un franču valodas zināšanās atpaliek no zviedriem, holandiešiem vai spāņiem. Savukārt stundu slodze skolās jau “sasniegusi griestus”. Viena no iespējām situāciju uzlabot ir bilingvālās apmācības ieviešana, kad valoda tiek mācīta, to izmantojot kāda mācību priekšmeta apguvē. Šādu paņēmienu veiksmīgi izmanto gan mazākumtautību skolas, mācot latviski daļu priekšmetu, gan arī atsevišķas latviešu mācībvalodas skolas, kurās daļu priekšmetu māca, piemēram, angļu valodā. Protams, bilingvālās izglītības ieviešana prasa pedagogu nopietnu sagatavošanu, mācību bāzes izstrādāšanu un iespējamo problēmu apzināšanu,” norāda ministre, izglītības reformas ieviešanu paredzot pēc trim četriem gadiem.
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza piekrīt, ka bilingvālā apmācības sistēma būtiski sekmētu svešvalodu apguvi vispārizglītojošajās skolās.
“Cits jautājums – pedagogu sagatavotība. Cik no pedagogiem var mācīt sava priekšmeta atsevišķas tēmas svešvalodā? Šādu speciālistu mums ir maz – varbūt katrā skolā daži skolotāji. Pedagoģiskajās augstskolās milzīga uzmanība būtu jāpievērš jauno speciālistu svešvalodas zināšanām. Mazākumtautību skolā bilingvālajai apmācības metodei skolotāji tika gatavoti pakāpeniski ilgus gadus. Pamatīgi strādāts arī pie mācību materiālās bāzes.
Var jau pieaicināt viesskolotājus. Arī mūsu pilsētā strādā speciālisti no citām valstīm. Pieredze ir atšķirīga. Negribu kritizēt, bet gadās, ka atbraukušais cilvēks nav gatavs strādāt mūsu vidē, ņemot vērā šejienes pieredzi, klašu piepildījumu utt.
Tomēr jāsaprot, ka agrāk vai vēlāk, mācoties vispārizglītojošajā skolā, skolēnam būs jāapgūst četras svešvalodas. Specializētajās Rīgas skolās šis process tika gatavots un nostiprināts gadu desmitos. Lai bilingvālā izglītība būtu rezultatīva, arī skolēnu zināšanu līmenim jābūt atbilstošam. Diemžēl tam mēs vēl neesam gatavi. Tomēr vēlreiz uzsveru, ka iespēja apgūt vairākas svešvalodas ar atsevišķu priekšmetu mācīšanu nākotnē jāsniedz katrai skolai.
Uzskatu, ka mūsu mācību iestādēs atsevišķas tēmas angļu valodā varētu sākt mācīties 7., 8. klasē.
Angļu valodu vispārizglītojošajās skolās sāk apgūt 3. klasē, bet otro svešvalodu – 6. klasē. Ar otro svešvalodu daudzviet situācija ir problemātiska un, beidzot skolu, zināšanu līmenis ir gaužām nepietiekams. Es uzskatu, ka, ņemot vērā bērnu uztveres spējas, svešvalodas mācīšanos vajadzētu sākt agrāk. Angļu valodu, piemēram, 1. klases otrajā pusgadā vai 2. klasē, bet nedaudz vēlāk – otro svešvalodu – vācu vai krievu. Būtu labi, ja izglītības programma paredzētu apgūt tās abas.”
Citas valodas, piemēram, franču un spāņu kā interešu izglītības programmas Jelgavā spēj piedāvāt tikai atsevišķas skolas. Pašvaldība, protams, gribētu, lai šāda iespēja būtu visās skolās, taču trūkst speciālistu. Ja tādi tomēr pieteiktos, vidusskolās stundas tiktu apmaksātas.
Jelgavas Valsts ģimnāzijā franču valoda skolēniem tiek piedāvāta kā interešu izglītība, un mācību iestādes direktore Ināra Daščinska teic, ka interese par to ir liela. “Skolēni patiesi ļoti vēlas mācīties valodas. Esam pateicīgi pašvaldībai, kas radusi iespēju šogad šīs stundas apmaksāt. Ja izglītības programmā svešvalodai būtu vairāk stundu, varētu domāt par franču valodas mācīšanu programmas ietvaros.
Ja skatāmies uz Latvijas izglītības sistēmu un domājam par rītdienu ES, protams, ideja par bilingvālās izglītības ieviešanu ir apsveicama. Vidusskolās tā būtu normāla parādība. Tomēr mēs vēl neesam gatavi to darīt kvalitatīvi. Kolektīvā esam par to runājuši un plānojam atsevišķus priekšmetus vidusskolā mācīt angļu valodā. Protams, ka bērni būs ieguvēji. Tomēr pastāv vairākas problēmas – kadri, mācību līdzekļi.
Jārēķinās, ka jebkuros apstākļos, ieviešot skolās ko jaunu, sākums ir grūts.” Jelgavas 5. vidusskolas, kur bilingvālā izglītība sākta ieviest 90. gadu pirmajā pusē, direktore Natela Seļiščeva par priekšmetu pasniegšanu svešvalodās ir visai piesardzīga. “Nav veikti pētījumi, kā bilingvālās izglītības ieviešana ietekmē ne tikai izglītības kvalitāti, bet arī bērna noslogotību: fizisko, intelektuālo un arīdzan emocionālo. Ārsti sen nav pētījuši lielās slodzes ietekmi uz bērnu veselību. Uzskatu, ka mācību pārslodze būtu jāpēta valsts līmenī.
Lai mācību vielu apgūtu svešvalodā, attiecīgā līmenī jābūt ne tikai skolotāju, bet arī skolēnu valodas zināšanām. Bilingvālo izglītību nevar pēkšņi ieviest ar likumu. Tas ir pakāpenisks process. Mūsu skola jau plāno šādas mācību programmas izstrādi divos priekšmetos, mums ir arī atbilstoši speciālisti, kas varētu piedalīties šo programmu īstenošanā. Aizvien vairāk jauno pedagogu tagad domā par otru augstāko izglītību, mēs arī domājam par ES sniegtajām iespējām, tāpēc piekrītu izglītības ministrei, ka valoda ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nākotnē ļautu sekmīgi konkurēt darba tirgū.
