Pilsētas nomalē Medus ielā savrupmājā dzīvo divi cienījamu gadu cilvēki. Kundzei – mazliet pāri septiņdesmit, bet kungam šomēnes sāksies devītais desmits. Līdz 1998. gadam viņi viens otru nepazina.
Pilsētas nomalē Medus ielā savrupmājā dzīvo divi cienījamu gadu cilvēki. Kundzei – mazliet pāri septiņdesmit, bet kungam šomēnes sāksies devītais desmits. Līdz 1998. gadam viņi viens otru nepazina. Taču nu jau vairākus gadus ir kopā. Vilmu Indāni un Jāni Čeksteru nesaista laulības saites – viņus vieno apņemšanās aprūpēt vājāko.
Pērn laikraksta “Diena” aptaujā par cilvēkiem Latvijas lepnumu Jānis Čeksters pieteica savas aprūpētājas – Vilmu Indāni un viņas meitu Aigu Baltmani.
Jānis Čeksters ir dzimis dobelnieks. No agras bērnības ganos gājis, dārzniecībā burkānus ravējis, daudz lasījis un jau jaunībā sevi parādījis kā apķērīgu un čaklu vīru. Labības uzpircējs Ābrams, pie kura Jānis strādāja, līdz Latvijā ienāca padomju karaspēks, aicinājis līdzi uz Ameriku. Taču Jāņa tēvs, Dobeles kurpnieks, kas savulaik bijis brīvības cīnītājs, emigrēšanai nav devis svētību. Tā jauneklis palicis Latvijā.
Tālāk latviešu leģions – 19. divīzija –, karavīra gaitas ar tanku dūri uz pleciem Kurzemes cietoksnī, kur par katru zemes pēdu izliets tik daudz asiņu. Pēc kapitulācijas smagais darbs ogļu šahtās Vorkutā, tad atveseļošanās, kopā ar japāņu gūstekņiem būvējot dzelzceļu Klusā okeāna krastā. 1947. gada janvārī Jānis atgriezās Latvijā. Čeksteru ģimene tolaik jau bija pārcēlušies uz Jelgavu.
Lāčplēsim ap kaklu bija trose
Kādā 1951. gada rītā Jānis devās uz Rīgas vilcienu, lai brauktu uz kursiem. Tuvojoties stacijai, viņš ieraudzīja smago automašīnu šķērsām pāri ielai. Ieskatījies vērīgāk, vīrs redzēja, ka Lāčplēša piemineklim ap kaklu nostiepta trose. Tātad šī svētvieta tiek iznīcināta! Brīvības cīņu dalībnieka dēls satraukts piegāja pie automašīnas vadītāja un teica: “Par to, ko darāt, jums nāksies atbildēt!” Apsauktais varas kalps izkāpa no kabīnes un devās pie šā ļoti necilā darba grupas vadītāja, kas stāvēja mazliet nomaļus. Jānis turpināja ceļu. Kad viņš uz perona gaidīja vilcienu, klāt pienāca divi miliči un apsauktais smagās automašīnas vadītājs, kas, norādot uz Jāni, teica: “Tas bija viņš!” Jāni arestēja, sods – brīvības atņemšana uz 25 gadiem. Par laimi, Rīgā, Stabu ielā viņš pratināšanā nonāca pie izmeklētāja, ar kuru varējis būt draugos. “Apsoliet, ka tas paliks starp mums. Jūs nesēdēsiet 25 gadus. Staļins jau staigā četrrāpus…” Pēc pusotra gada tirāns nomira. Uzreiz lēģerī Gorkijas apgabala mežos nomainīja apsardzi, kas pavisam citādi izturējās pret ieslodzītajiem, un sākās lietu pārskatīšana. 1954. gadā Jānis Čeksters atkal bija Jelgavā.
Vieta, kur neskopojas
Ar divkārtēja lēģernieka statusu labu darbu dabūt nevarēja. Tā Jānis sāka strādāt par kapraci, drīz kļuva par pārzini Zanderu kapsētā. Bijis grūti pierast, taču Kurzemes katlā pieredzētais palīdzēja uz traģēdiju, ko rada tuvinieku aiziešana, raudzīties vienkāršāk. “Kapos cilvēks nekad nav skops. Viņi vienmēr samaksā vairāk, nekā prasa. Jābūt strādīgam, nevajag baidīties ne no viena darba, tad nopelnīt var labi,” teic vecais Zanderu kapu pārzinis. Viņam bijusi vienošanās ar turpat netālās dārzniecības priekšnieku par koku lapām. Tās sievas palīdzējušas sagrābt, no lapām dārzniecībā gatavots mēslojums.
Zanderu kapsētā Jānis Čeksters nostrādāja no 1956. līdz 1990. gadam. Būtu palicis vēl ilgāk, taču, darbā uz slidena ledus nelaimīgi krītot, viņš guva galvas traumu, laikā neaizgāja pie ārsta, tāpēc progresēja aklums. Aizsaulē aizgājusi gan sieva, gan pēcnācēji. Likās, vecumdienas Jānim Čeksteram būs jāpavada neredzīgo pansionātā Rīgā, to viņš ļoti negribēja.
Taču tad 1998. gada janvārī viņam veicās iepazīties ar Vilmu Indāni un viņas meitu Aigu. Abas sievietes bija apņēmušās vecajam vīram pa reizei palīdzēt. Drīz radās savstarpēja uzticēšanās, pēc tam – lēmums dzīvot kopā. Aiga, izveidojot savu ģimeni jau bija kļuvusi par jelgavnieci. Taču Vilma, būdama atraitne, māju Skrīveros pārdeva un pārcēlās uz Jelgavu. Šeit viņa ir iedzīvojusies, darbojas sieviešu invalīdu klubā “Zvaigzne” un politiski represēto apvienībā “Staburadze”, kur gan viņa pārstāv savu aprūpējamo Jāni.
