Vairāki lauksaimnieki nobažījušies, vai siltais laiks janvārī nenodara ļaunumu košumaugiem, augļu kokiem un krūmiem.
Vairāki lauksaimnieki nobažījušies, vai siltais laiks janvārī nenodara ļaunumu košumaugiem, augļu kokiem un krūmiem. Speciālisti “Ziņām” skaidro, ka augi vēl ir dziļā miera periodā, tāpēc nedēļu ilgs atkusnis tiem nav kaitīgs.
Kā vēstīts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras interneta mājas lapā, janvārī Latvijā ziema parasti nostiprina savas pozīcijas. Kaut arī saule jau pagriezusies uz pavasara pusi, tā vēl maz silda, un gaisa temperatūra turpina pazemināties. Janvārī tā ir vidēji par diviem grādiem zemāka nekā decembrī. Latvijas centrālajos rajonos tas ir visaukstākais mēnesis gadā – vidējā gaisa temperatūra noslīd līdz – 60C.
Sniega sega parasti veidojas visā Latvijā, tomēr rietumu rajonos tā var būt nepastāvīga. Vidējais sniega biezums ir 4 – 6 cm, austrumu rajonos – 10 – 15 cm.
Turpina sasalt augsne, un līdz mēneša beigām sasaluma dziļums sasniedz 20 – 50 cm. Janvārī valdošie ir dienvidu vēji. No nelabvēlīgām laika parādībām var būt vētra, apledojums, putenis un stipra snigšana.
Košumaugi vēl nav apdraudēti
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Dārzkopības katedras lektore Aija Dižgalve “Ziņām” stāsta: lai ziemas vidū atkušņi kaitētu augiem un to ziediem, dienas vidējai temperatūrai 8 – 120C vajadzētu saglabāties vismaz divas līdz četras nedēļas. “Tad augs izietu periodu, lai varētu ziedēt. Zemgalē apdraudētākās kultūras ir agri ziedošie krāšņumaugi – forsītijas, ceriņi, mandeles, rododendri un citi. Ja šo krūmu pumpuri siltajā laikā piebriedīs, tie var izsalt,” skaidro A.Dižgalve. Viņa norāda, ka pašlaik Vācijā netipiski janvārim zied krokusi un grasās plaukt ceriņi.
Lektore arī teic, ka košumdārzā kaitīgs ir nepastāvīgs sals – ja koku un krūmu zari apledo un atkal nokūst, augi var ciest no sala un saules apdegumiem, turklāt dārza saimnieks pret to maz spējot līdzēt. Tomēr A.Dižgalve pārliecināta, ka temperatūras pazemināšanās apstādījumus vairs neapdraud. “Ja tomēr māc bažas, ka atkušņi un sals varētu kaitēt agri ziedošajiem rododendriem, augi jāpiesedz ar dubultu agrotīklu,” piebilst lektore.
Augļu koki dziļā miera periodā
Augļkopības speciālists Jānis Kārkliņš izpētījis, ka Zemgalē, kas atrodas rietumu zonas Dobeles – Bauskas augļkopības apakšzonā, kokiem un krūmiem ziemošanas apstākļi ir labi.
Savukārt LLU Dārzkopības katedras asociētais profesors Mintauts Āboliņš teic, ka “janvārī augļukoki un krūmi atrodas dziļā miera periodā”. “Decembris un janvāris ir gada drošākie mēneši augļu kokiem, šajā laikā tie nevar pamosties,” pārliecināts profesors. Miera periodā augiem jānodrošina 0…- 20C, bet labi tie varot ziemot arī pat līdz plus septiņu grādu temperatūrā. Visilgākais miera periods ir ābelēm, bumbierēm, bet īsāks – ogulājiem un hibrīdajām plūmēm, piemēram, šķirnēm “Skoroplodnaja” un “Komēta”. M.Āboliņš uzsver, ka siltums kokaugus izprovocēt nevar, tas varētu kļūt bīstams tikai februāra otrajā pusē.
Profesors arī novērojis, ka rudens Zemgalē bija pateicīgs, lai augļu koki, pārveidojot cieti, spētu atūdeņot šūnas un pietiekami uzkrāt sev nepieciešamās barības vielas – cukurus. Tie samazina augu šūnsulas koncentrāciju, tāpēc sals nespēj bojāt augu audus, kā tas notiktu, ja tajos pārvietotos vājākas koncentrācijas (ar lielāku ūdens daudzumu) šūnsula.
Profesors vērš vietējo augļkopju uzmanību uz to, ka augļudārzos jānodrošina laba augu ziemcietība (augu jutība pret aukstām temperatūrām). Visjutīgākās koku daļas, pēc M.Āboliņa teiktā, ir skeletzari un stumbrs. Tāpēc februārī vēl veicama koku kaļķošana. Sevišķi tas nepieciešams, ja dārzs ierīkots dienvidu nogāzē, kur koki pakļauti ļoti krasām diennakts temperatūras izmaiņām.
Silts janvāris atnes siltu maiju
Vissiltākais janvāris bijis 1989. gadā, kad mēneša vidējā temperatūra par 7,50C pārsniedza normu. “Šāda temperatūras anomālija janvārī nav novērota vismaz pēdējos 100 gados,” skaidro sinoptiķi, vidējā diennakts temperatūra reizēm pārsniedza normu pat par 8 – 100C. Togad decembrī uzsnigušais biezais sniegs nokusa visā Latvijā. Upēs izgāja ledus, atkusa zeme, dienas stundās atjaunojās augu veģetācija, ceriņiem, augļu kokiem, ogulājiem brieda pumpuri. Arī 1988. gada janvārī rietumu rajonos vietām piemājas dārzos ziedēja prīmulas, ceriņiem un augļu koku pumpuriem jau parādījās zaļas maliņas.
Kā vēsta ticējumi, silts janvāris atnesot siltu maiju. Ja janvāris ar sniegu skops, tad marts būs devīgs, savukārt stipri atkušņi janvārī nozīmējot neauglīgu vasaru, kad dārza koki varot iet bojā. Mūsu senči arī novērojuši – ja janvārī maz sniega, daudz tā būs martā, ja līst lietus – nebūšot augļu gads.
