«Kontrolē metāla uzpirkšanas punktus» (14. janvāris). lasītājs: Ne jau oficiālajos punktos jākontrolē. Labāk aizbrauciet uz Rūpniecības ielas privātmāju, kur lūžņus var apmainīt pret «krutku».
“Kontrolē metāla uzpirkšanas punktus” (14. janvāris)
lasītājs: Ne jau oficiālajos punktos jākontrolē. Labāk aizbrauciet uz Rūpniecības ielas privātmāju, kur lūžņus var apmainīt pret “krutku”.
zagļu nīdējs: Jākontrolē arī oficiālajos punktos, jo tur taču jāparādās piegādātāja vārdam. Tas ļautu pārbaudīt, kur piegādātājs ņēmis tik daudz metāllūžņu. Cik tad katrā mājā ir to cauro katliņu?
Kriksis: Tāds “kreisais” uzpirkšanas punkts ir arī vienā Savienības ielas mājā. Arī pret “krutku”… Garām eju katru dienu, labi var redzēt kontingentu, kāds tur apgrozās.
nezinītis: Kas ir “krutka”?
Resnais: Rūpniecības ielā jau labu laiku uzpērk. Cenas esot zemākas, bet ņem visu. Arī melno metālu. Bieži vien redzams, ka “bomzis” velk rateļus ar pāris metāla izstrādājumiem. Starp citu, “krutka” ir spirta un ūdens maisījums, kas tiek izmantots kā alkoholisks dzēriens. Bieži vien nekvalitatīvs, bet salīdzinoši lēts, tādēļ tiek plaši izmantots tautsaimniecībā.
“Deja veido attieksmi” (14. janvāris)
Dzintra: Viss jau ir labi, bet žēl, ka līnijdejas ieņem tik nozīmīgu vietu. Varbūt būtu lietderīgāk runāt par to, kā jaunatne gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem.
Kriksis: Dzintra, uz Dziesmu un deju svētkiem brauc šīs lietas “fanāti”. Tur dejo tikai tautiskās dejas. Nez vai, uz balli ejot, tās noderēs. Bērniem un lielākajai daļai jaunatnes vajadzētu iemācīties tieši klasiskās dejas, to pašu valsi, tango un citas. Tās izkopj stāju, uzlabo plastiskumu (cik nu kuram tāds ir), rada interesi par deju. Tāpēc ir ļoti labi, ka tagad skolās ir klases, kur mazie var apgūt deju pamatus. Dzīvē tas noderēs.
“Vai ģeogrāfiju mācīsimies angliski?” (14. janvāris)
heh: Varbūt beigās vispār nolems latviešu valodu nemācīties, vai kā?
Kriksis: Ir Jelgavā bērnudārzi, kur angļu valodas pamatus māca ar rotaļām un dziesmām. Pēc tam līdz trešajai klasei tas jau ir aizmirsts… Kamēr bērna prāts ir svaigs un uzņemt spējīgs, varēja valodu mācīt no 1. klases. Tad bērneļiem ir interese un patika. Vēlāk interese zūd, jo ir pietiekami daudz citu sarežģītu mācību priekšmetu.
“Algas bez sistēmas” (15. janvāris)
Aigars Lavrinovičs: Paldies raksta autoram Edgaram Saukam par drosmi un uzdrīkstēšanos sabiedrībai atklāti pateikt daudzus sasāpējušus jautājumus. Minēto prasību patiešām esmu publiskojis preses konferencē 13. janvārī, kā Latvijas Māsu arodbiedrības vadītājs pārstāvot biedru intereses. Pirmo reizi šīs prasības plašākai sabiedrībai izskanēja pagājušā gada novembrī un būtiski neatšķiras no pārējām arodbiedrību prasībām veselības aprūpē.
Pēc manā rīcībā esošās informācijas, jūs apmeklējāt māsu organizāciju mājas lapu (www.masas.lv). Tur pieejama Veselības ministrijas atbilde un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības valdes lēmums par Latvijas Māsu arodbiedrības prasību neatbalstīšanu. To biedrēm māsiņām droši vien maksā vairāk, tāpēc viņas ir apmierinātas ar atalgojumu un nesakārtotību veselības sistēmā. Tikai tad R.Vīksnas kundzei Latvijas Radio 1 nevajadzēja atgādināt, ka veselības sistēmā sakārtots praktiski nav nekas. Man nav iebildumu pret R.Vīksnas kundzi un viņas vadīto organizāciju, tai ir jābūt mūsu partnerei un arī daļēji konkurentei, ieguvums būs tikai māsām. Diemžēl mans viedoklis ir: šī arodbiedrība nepārstāv māsu intereses, kā to vēlas pašas medmāsas. Televīzijas kameru priekšā “sabučoties ar ministru” un pateikt O.K., atvainojiet, bet arodbiedrība šajā brīdī zaudēja jebkādu uzticību.
Runājot par politiku, neesmu nevienas politiskās partijas biedrs. Mani nav neviens lobējis to darīt, kā tikai pašas mūsu arodbiedrības biedru vēlme sakārtot māsu atalgojumu un piespiest valdību, ministriju strādāt veselības sistēmas sakārtošanā. Jā, ir pašvaldību vēlēšanu laiks. Ministrija sola saulainu nākotni. Kāpēc mēs nevaram izmantot šo laiku, lai prasītu algu paaugstinājumu jau tagad?
Kas LNTA (Latvijas Neatkarīgā transporta darbinieku arodbiedrība) bija ar šoferiem Jelgavā, nav manā kompetencē.
Arodbiedrībās ir nepieciešama nopietna reorganizācija, jāveicina to prestižs, ka tās patiešām ir darba ņēmēju (darbinieku) pilnvarotie pārstāvji. Ne valsts, ne politiķi nevar iespaidot vai uzspiest strādāt nedemokrātiski.
Es lepojos, ka esmu māsa un man ir uzticēti Latvijas Māsu arodbiedrības vadītāja pienākumi. Es lepojos, ka medmāsas uzdrīkstējās šajā laikā vienoti cīnīties par savām algām.
