SIA «Jelgavas Autobusu parks» pagaidām neatklāj, vai šogad turpināsies biļešu cenu kāpums uzņēmuma apkalpotajos maršrutos, kā tas vairākkārt notika pērn tālsatiksmes maršrutos.
SIA “Jelgavas Autobusu parks” (JAP) pagaidām neatklāj, vai šogad turpināsies biļešu cenu kāpums uzņēmuma apkalpotajos maršrutos, kā tas vairākkārt notika pērn tālsatiksmes maršrutos. Sarežģītākā situācija esot rajona pārvadājumos. Uzņēmums neredzot risinājumu, tāpēc pieļauj iespēju vispār nepiedalīties konkursā par rajona maršrutu apkalpošanu.
JAP valdes priekšsēdētājs Pēteris Salkazanovs stāsta, ka pagājušajā gadā rajona pasažieru pārvadāšana uzņēmumam radījusi 16 000 latu zaudējumus, kas nekādā veidā nav kompensēti. Degvielas cena pērn augusi par 13 santīmiem litrā – no 33 līdz 46 santīmiem (JAP degvielas iegādei saņem atlaides – A.A.) –, bet tās segšana gūlusies uz paša uzņēmuma pleciem. Arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums sabiedriskā transporta pakalpojumiem no 18 līdz 5% nav atvieglojis situāciju JAP. Proti, darba organizācijas specifikas dēļ, kad maršrutu apkalpošanai pieaicināti individuālā darba veicēji (tagad komersanti), uzņēmumam tikpat kā nav saistības ar PVN maksājumiem. Tādējādi PVN samazinājumu JAP izjūt vienīgi mēnešbiļešu realizācijā.
Rajona pārvadājumiem JAP neredz risinājumu
Jūnijā JAP beidzas līgums ar Jelgavas rajona Padomi par rajona maršrutu apkalpošanu, un janvārī pašvaldībai būtu jāizsludina jauns konkurss. Tā kā 2004. gadā pārvadājumi rajona maršrutos JAP radījuši 16 000 latu zaudējumus, uzņēmums apsvēršot, vai ir vērts piedalīties šajā konkursā. P.Salkazanovs skaidro, ka pērnā gada zaudējumus JAP kaut kā nosegšot ar šķērssubsīdijām no tālsatiksmes pārvadājumiem, bet neesot pareizi, ka šiem pasažieriem būtu jādotē rajona maršruti. Pilsētā pašvaldība situāciju izprotot un piešķirot līdzekļus, lai segtu vismaz degvielas cenu kāpumu, bet rajonā JAP neredzot nekādu risinājumu. “Uzņēmums ir komercsabiedrība, kas nevar strādāt ar zaudējumiem, jebkurai darbībai jābūt ekonomiski pamatotai. Vispirms mums jāredz konkursa nosacījumi, tad izvērtēsim, ko darīt.”
Šāda nostāja pirms konkursa līdzinās šantāžai. Tālab “Ziņas” gribēja uzzināt, ko par to domā rajona Padome. (JAP vadības viedokli par iespējamo nepiedalīšanos konkursā jau bija izplatījusi aģentūra LETA.) Diemžēl rajona Padomes Attīstības departamenta galvenajam speciālistam Jurim Zariņam, kura pārziņā ir regulārie pasažieru pārvadājumi, nebija ko teikt. “Neko nevaru komentēt, jo konkurss nav izsludināts. Es lēmumus nepieņemu, to dara vadība. Tam, kas rakstīts, ne vienmēr var ticēt. Es neko neesmu teicis,” tādi bija komentāri. Uz jautājumu, vai viņu uztrauc rajona pasažieru pārvadājumi, J.Zariņš atbildēja, ka uztrauc gan.
Rajona Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka atzina, ka JAP varbūt ir lielākais, bet nav vienīgais pasažieru pārvadātājs. Esot vairāki uzņēmumi, kas par šo jomu jau izrādījuši interesi. Rajona Padomi neapmierinot JAP pārvadājumu kvalitāte. Iespējams, maršruti tikšot dalīti pa daļām. Bet pagaidām par to esot pāragri runāt, jo konkursa nosacījumi vēl tikai top. Likums neparedzot to izsludināt pusgadu pirms termiņa beigām. Katrā ziņā pašvaldība nosacījumos paredzēšot mehānismus, kas neliks pasažieriem ciest no neapmierinošas pakalpojuma kvalitātes.
Jāpiebilst, ka iepriekšējā konkursā uz tiesībām veikt regulāros pasažieru pārvadājumus rajona maršrutos bija divi pretendenti. Līdztekus JAP tajā startēja firma “Auto stars”, kurai 2003. gadā pasludināja maksātnespēju.
Dotācijās saņemti vairāk nekā 55 000
Runājot par iespējamo biļešu cenu kāpumu pilsētas autobusos, P.Salkazanovs norāda, ka viss ir Domes deputātu rokās. Valdes priekšsēdētājs atzīst, ka ar autobusiem brauc vidusšķira un nabadzīgākie iedzīvotāji, biļešu cenas saglabāšana pašreizējā līmenī stimulē pasažieru skaita palielināšanos. Pērn tas audzis gan rajona, gan pilsētas un tālsatiksmes maršrutos, jo degvielas dārdzības dēļ ar sabiedrisko transportu braukt ir lētāk nekā ar personisko.
Līdz šim, lai pilsētas maršrutos cenas nebūtu jāpaaugstina, Dome piešķīrusi dotācijas atbilstoši degvielas cenas kāpumam. Taču par 20 procentiem dārgākas kļuvušas arī rezerves daļas, energoresursi. Apstiprinot šā gada budžetu, pašvaldībai arī tas būs jāņem vērā.
Agrāk JAP saņēma vienīgi akcīzes nodokļa atmaksu no Autoceļu fonda un Satiksmes ministrijas kompensācijas par nerentablajiem reisiem. Pēdējos gados Jelgavas Dome būtiski atbalstījusi JAP, piešķirot ievērojamus līdzekļus. Pagājušā gada septembrī, grozot pilsētas budžetu, JAP no pašvaldības saņēmis 33 743 latu dotāciju. Budžeta grozījumos pēc diviem mēnešiem degvielas cenas kāpuma kompensācijai JAP piešķirti 22 649 lati no sociālajai nodrošināšanai domātajiem līdzekļiem. Pirms tam pirmās iemaksas segšanai autobusu iegādei 2003. gadā Dome JAP piešķīrusi 150 000 latu.
Dome turpinās finansiāli atbalstīt JAP
“Ziņas” vēlējās zināt, vai pašvaldība negrasās arī kā citādi gādāt par pasažieriem. Proti, reisu “noraušana” pilsētas maršrutos, kā liecina iedzīvotāju zvani, turpinās arī pēc “pēcsvētku” dienām. Lasītāji ierosinājuši pašvaldībai līgumā ar JAP paredzēt kompensācijas par nenotikušiem reisiem, lai uzņēmums būtu spiests meklēt veidu, kā reisus nodrošināt.
Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis norāda, ka uz situāciju jāskatās hronoloģiskā secībā. Proti, pirmie zināmie sarežģījumi JAP parādījās pārvadājumu kvalitātes nodrošināšanā Rīgas maršrutā. Tie atrisināti, 2003. gadā iegādājoties jaunu tehniku par 1,2 miljoniem latu. Tad jutuši tendenci sarežģījumiem veidoties arī pilsētas pasažieru pārvadājumos. Toreizējie aprēķini liecinājuši, ka risinājumam pietiks ar desmit lietoto MAN markas autobusu iegādi. Taču izrādījies, ka pasažieru plūsmas palielinājums apsteidzis teorētiski plānoto. 2003. gadā JAP Jelgavā pārvadājis nedaudz vairāk par astoņiem miljoniem pasažieru, bet pērn braucēju skaits audzis vairāk nekā par miljonu. Tā arī esot galvenā visu problēmu būtība, kas nav saistīta tik daudz ar dotācijām, cik ar citiem faktoriem. Proti, pārvietoties ar savu auto ir kļuvis dārgāk nekā ar sabiedrisko transportu, biļešu cena pilsētas pārvadājumos pēdējo reizi paaugstināta 1998. gadā, degvielas cena šajā laikā esot palielinājusies no 15 līdz 49 santīmiem. Dotāciju galvenais mērķis esot maksimāli noturēt pašreizējo biļešu cenu. Sazinoties ar degvielas tirgotājiem, “Ziņas” noskaidroja, ka 1998. gadā dīzeļdegviela maksāja 26 santīmus litrā, ieskaitot PVN.
Pašvaldība, domājot par pilsētas pasažieru pārvadājumiem, situācijas risinājumam izstrādājusi pasākumu kompleksu. Vispirms jaunas tehnikas iegāde, kam nepieciešami 1,5 miljoni latu. Pārvadājumu jomā pilsētā tikšot turpināta pieturu labiekārtošana un maršrutu noslodzes mērījumi. Savukārt JAP sācis strādāt, lai iegūtu starptautisko ISO kvalitātes vadības sertifikātu. Šā gada pilsētas budžetā JAP būšot paredzēta dotācija, kas domāta kā līdzfinansējums jaunas tehnikas iegādei. No pašvaldības viedokļa raugoties, tieši tas esot būtiskākais pārvadājumu kvalitātes nodrošināšanā, tam tiekot mobilizēti visi resursi. Šoferu trūkums esot periodisks un nav tik aktuāls. Pašlaik uzņēmums nokomplektējis jaunu autobusu šoferu apmācības grupu. Līdz ar tehnikas nodrošinājumu nebūšot nepieciešams kā citādi domāt par pārvadājumu kvalitātes līmeni, tas situāciju atrisināšot.
No pilsētas budžeta piešķirto līdzekļu apmēru JAP J.Kovaļevskis pagaidām nevarēja pateikt, jo budžetu izskatot komitejas. Līdz 20. janvārim, kad paredzēts pieņemt šā gada budžetu, summa būšot zināma. Pēc neoficiālas informācijas, transportam paredzēti 980 000 latu. Neraugoties uz to, kritiski vērtējama iespēja, ka tas pasažierus paglābs no biļešu cenas paaugstināšanas pēc pašvaldību vēlēšanām.
