Jaunsvirlaukas pagasta Padomes apsveikumus 102. jubilejā vakar saņēma Jānis Rēvics.
Jaunsvirlaukas pagasta Padomes apsveikumus 102. jubilejā vakar saņēma Jānis Rēvics. Nedēļas nogalē uz papiņa dzimšanas dienas svinībām pulcēsies visa saime, kurā mazbērnu un mazmazbērnu vien sanāk divi desmiti.
Ja J.Rēvicam uz kādu brīdi ļautu atgriezties jaunībā, viņš teic, ka gribētu vēlreiz izdzīvot laiku, kad dzima un auga bērni. Arī tagad 102 gadu vecumā lielākais prieks esot, kad apkārt rosās jaunatne.
Kādreiz staltais 3. Jelgavas kājnieku pulka karavīrs joprojām jūtas dzīves vidū. Lai labāk saklausītu ziņas un futbola pārraides, radio var pagriezt mazliet skaļāk. Lai salasītu sīkākos burtus avīzē, noder palielināmais stikls. Bet 100 metru, kas savulaik skrieti armijas sacensībās stadionā, tagad ik dienu pa istabu palīdzot pieveikt “štoks”. Vienīgi aizrautīgais dejošanas prieks, kas bijis nozīmīgs līgavas lūkošanā, nu vairs paliek tikai atmiņā, un sieviņa, ar kuru kopā nodzīvoti 59 gadi, jau trešo gadu kā aizsaulē.
“Tagad dzīves ritms ir ļoti straujš,” atzīst divus pasaules karus un varu maiņas pieredzējušais simtgadnieks un piebilst arī, ka politiķi un valdība tādā straujumā vienu otru kļūdu pieļāvuši. Tomēr ir gandarījums, ka pašiem atkal ir sava valsts, par kuras dibināšanu un aizstāvēšanu jāpateicas senčiem.
Jubilāru, kas tagad dienas vada meitas un mazmeitas aprūpē, vakar sveikt bija ieradusies Jaunsvirlaukas pagasta Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka un sociālā darbiniece Vita Beņicka, līdzi vedot rožu pušķi, torti ar gluži vai neticamo gadskaitli garnējumā un nelielu dāvanu aploksnē.
Kopā ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem sirmais vīrs labprāt izskatīja savas jaunības laiku bildes. Stāstīja par to, kā mīlējis ballēs dejot un pat kursos gājis, lai tango ielāgotu. Kā savulaik ģitāru spēlējis. Kā izlozes kārtā ticis pie īsāka armijas dienesta laika (pusotra gada vietā nodienējis gadu un trīs mēnešus). Arī par celtniecības darbos vadīto mūžu, pat precīzi nosaucot, cik ķieģeļu dažā labā rajona būvē iemūrēts.
Pīpēšanas netikums sirmajam vīram nekad neesot piemitis. Godos no sava mēriņa gan neesot atteicies. Ēšanā nekad nav bijis izvēlīgs, labprāt joprojām uzturā lieto dārzeņus un pašmāju augļus. Rēvica kunga tēvs arī dzīvojis pāri deviņdesmit gadiem, tātad savs izturības un možuma pamats varētu būt gēnos. “Gaišāku prātu nevar vēlēties,” par papiņu saka meita Gunta.
