Šodien vārdadienu svin arī Jelgavā un rajonā dzīvojošie 45 Oļģerti, 16 Alģirdu, 10 Aļģu un 4 Oresti.
Šodien vārdadienu svin arī Jelgavā un rajonā dzīvojošie 45 Oļģerti, 16 Alģirdu, 10 Aļģu un 4 Oresti.
“Labāk viena uzslava nekā divi rājieni” – ar šādiem vārdiem vārdadienas intervijai smaidot piekrita Veterinārmedicīnas fakultātes Pārtikas higiēnas institūta docents, valstī lielākā autoritāte patologanatomijā, veterinārmedicīniskajās tiesu ekspertīzēs Oļģerts Jānis Parčinskis. Viņš ir optimistisks un runīgs vīrs, kas labprāt dalās dzīves gudrībās un vada studentiem nodarbības ne tikai savas specialitātes priekšmetos, bet arī profesionālajā ētikā.
Vārdu Oļģerts (lietuviski Aļģirds) viņš, piedzimstot Polijā, saņēmis kā zīmi tam, ka no mātes puses ir latvietis. Oļģerta tēvs Česlavs Parčinskis bija poļu virsnieks, kas, dienēdams Austroungārijas armijā, Pirmajā pasaules karā krita krievu gūstā. Dzīvodams gūstekņu nometnē pie Voroņežas, viņš iepazinās ar latgaliešu saimniekmeitu Helēnu, kas tur bija nonākusi bēgļu gaitās. Vēlāk tēvs dienēja Polijas armijā, tās sastāvā 1920. gadā iesaistījās Latgales atbrīvošanā. Starp citu, vārds Oļģerts agrāk katoļu kalendārā nav bijis, tādēļ mācītājs pie kristībām lika pievienot arī otru vārdu – Jānis. Latvijā Oļģerts ar māti ieradās, sākoties Otrajam pasaules karam.
Ģimenei nācies piedzīvot lielus zaudējumus. Poliju okupējot, padomju gūstā tika nošauts tēvs, ģimene zaudēja īpašumus gan Latgalē, gan Polijā. Tomēr tā spēja saglabāt optimismu. “Tēvs mani mācīja: “Nie ma zlego čo bu na dobre nie vislo.” Latviski to varētu tulkot: “Slikti rādās, labi būs”,” saka O.Parčinskis. “Ja nevari izmainīt apstākļus, maini savu attieksmi pret tiem,” tā būtībā ir līdzīga gudrība, kas gaviļniekam palīdz saglabāt možu garu vēl šodien.
Savu zinātnieka un pedagoga karjeru Veterinārmedicīnas fakultātē Parčinska kungs sāka kā sanitārs 1950. gadā. Laika gaitā ir stipri mainījušies ārstējamie un pētāmie dzīvnieki. Tūlīt pēc kara galvenā uzmanība tika pievērsta zirgiem un govīm, vēlāk govīm un cūkām, tagad lielākais īpatsvars ir mīļdzīvnieki. Kā mainījušies studenti un mācību spēki? Par to O.Parčinskis teic tikai labu. “Mēdz sacīt, ka latvietis latvietim ir mīļākais ēdiens, taču reiz bērnībā no vecākiem dzirdēju arī tādu frāzi: “Kur divi poļi, tur trīs viedokļi.” Tad man tēvs paskaidroja, ka poļi savā starpā esot diezgan kašķīgi. Tas, manuprāt, rāda, ka visās tautās ir pazīstama savstarpēja konfliktēšana, kurai nevajag pievērst lielu uzmanību. Starp citu, arī žurnālisti nav bez vainas. Bieži vien viņi par daudz ceļ gaismā šos strīdus un kritiku – kā mušas krīt uz mēsliem,” saka viedais vīrs.
Oļģertam ir divas meitas un divi mazbērni, bet hobijs – vēstures, filosofijas studijas un ceļošana. Kopā ar kundzi Melitu, kas turpat fakultātē pasniedz angļu valodu, savulaik apceļota visa Latvija, būts pat Vidusāzijā. Tagad pāris dod priekšroku ceļojumiem tūristu grupās. Šogad iecerēti divi braucieni. Viens uz Grieķiju, otrs – uz ASV.
