Daudz dzirdēts par dzīvniekiem, kas, noklīduši vai aizvesti tālu prom no mājām, spējuši atrast ceļu atpakaļ. Kāpēc viņiem tas izdodas, joprojām nav zināms.
Daudz dzirdēts par dzīvniekiem, kas, noklīduši vai aizvesti tālu prom no mājām, spējuši atrast ceļu atpakaļ. Kāpēc viņiem tas izdodas, joprojām nav zināms.
Kāda “Ziņu” lasītāja redakcijai atsūtīja vēstuli, kurā viņa stāsta par savu pieredzi: “Nesen izlasīju ziņu, ka kāds kaķis atgriezies mājās, mērojot vairāk nekā 2000 kilometru. Tam neticētu, ja pati nebūtu saskārusies ar līdzīgu gadījumu. Mūsu mājā dzīvoja sieviete, un viņai bija kaķis Murka. Kādu vasaru saimniece izlēma, ka runcim būtu labi dažus mēnešus pavadīt svaigā gaisā vasarnīcā kilometrus sešus no mājām. Taču nepagāja ne pāris dienu, kad tas jau bija atpakaļ.
Nākamais gadījums ar Murkas atgriešanos īstajās mājās bija, kad saimniece nolēma mainīt dzīvesvietu. Liels bija mūsu pārsteigums, kad no jaunās dzīvesvietas RAF dzīvojamā masīvā Murka pēc diviem mēnešiem parādījās mūsu Šķūņu ielas mājā. Šajā vietā viņš bija audzis un pie tās pieradis. Iekārtojām runci gaitenī vecā skapītī un turpinājām aprūpēt. Interesanti, kā viņš zināja sameklēt ceļu uz savām vecajām mājām.”
No kā kaķim tādas spējas, vaicājām Latvijas Lauksaimniecības universitātes veterinārmedicīnas zinātņu doktoram Arturam Garančam. Viņš jau vairākus gadus pētījis dzīvnieku apbrīnojamo spēju orientēties.
“Diemžēl nevarēšu sniegt izsmeļošu atbildi, jo līdz pat šim laikam zinātnieki nav varējuši skaidri pateikt, kāpēc kaķiem izdodas atrast mājupceļu tūkstošiem kilometru attālumā. Kaķim ir teicama redzes atmiņa. Savu māju tuvumā viņam lieliski palīdz pazīstamas smaržas. Lai mēģinātu noskaidrot, kāpēc dzīvnieki lieliski orientējas telpā, zinātnieki Vācijā no kaķu īpašniekiem aizņēmās viņu mīluļus, ievietoja tos slēgtās kastēs un vadāja apkārt pa pilsētu, izvēloties līkumotu maršrutu, lai dzīvnieciņus pēc iespējas vairāk “samulsinātu”. Pēc tam tos izveda ārpus pilsētas un ievietoja speciālā sarežģītas konfigurācijas labirintā ar izejām dažādos virzienos. Turklāt tas bija ierīkots tā, lai kaķi nevarētu redzēt nedz sauli, nedz zvaigznes, mēģinot noteikt debespuses. Dzīvniekus pēc kārtas ievietoja labirintā un ļāva viņiem pa to staigāt. Gandrīz visi izvēlējās izeju, kas bija pavērsta pret viņa mājām. Eksperimenta rezultāti izraisīja īstu sensāciju, tomēr zinātnieki nespēja rast skaidrojumu tādai apbrīnojamai spējai orientēties telpā. Sākumā tika iebilsts, ka, kaķus vedot, viņi varēja atcerēties visus pagriezienus un nobraukto attālumu. Eksperiments tika veikts vēlreiz, dzīvniekus pirms vešanas iemidzinot. Rezultāts bija tāds pats – visi kaķi nekļūdīgi atrada dzīvesvietai tuvāko izeju no labirinta un jau pēc kāda laika bija mājās.
Pēdējā hipotēzē, ar kuru esmu iepazinies, tiek izteikta doma, ka dzīvniekiem ir “iekšējais kompass”, kas palīdz viņiem orientēties telpā. Eritrocīti asinīs satur hemoglobīnu, kas organismā kalpo kā skābekļa piegādātājs visiem orgāniem. Tas palīdz izvadīt no organisma ogļskābo gāzi. Atklāts, ka katra hemoglobīna molekula satur divus dzelzs atomus. Izteikta versija, ka tie, reaģējot uz Zemes magnētisko lauku, dzīvniekiem palīdz orientēties telpā. Tas nozīmē, ka dzīvniekiem ir katram savs “iekšējais kompass”. Turklāt ne viens vien. Tādu mazu “kompasiņu” organismā ir miljardiem. Bet kā gan šis mehānisms palīdz, piemēram, kaķim atrast savas mājas tūkstošiem kilometru attālumā? Uz šo jautājumu pagaidām atbildes nav.
Kaķis dzīvnieku pasaulē ir salīdzinoši augsti attīstīta būtne, bet to nevar teikt par skudrām. Tām nav pat smadzeņu, to vietā ir tā dēvētie nervu gangliji. Pētot tuksnešu skudras, zinātniekus pārsteidza tas, kā viņas nekļūdīgi atrod savas mītnes, atgriežoties no barības meklējumiem. Var iedomāties, ka mežā mītošām skudrām atgriezties pūznī palīdz pašu ceļa smarža, bet tuksnesī tas nav iespējams. Un tomēr arī tur skudras atrod ceļu atpakaļ.
Apbrīnojama ir putnu spēja nenomaldīties tālajos pārlidojumos. Cilvēki pat iemācījušies izmantot šo īpašību savā labā. Piemēram, joprojām ziņojumu nosūtīšanai daudzviet tiek izmantoti pasta baloži, kas atrod mājupceļu, lai cik tālu arī būtu aizvesti. Šādu brīnumainu noslēpumu vēl ir ļoti daudz. Cilvēki vēl ne tuvu nav tikuši mājās atgriešanās fenomena izskaidrojumam.
