Vai varat atrast kaut vienu dīvaini, kas no algas pielikuma bēgtu kā velns no krusta? Pirms gada valdība palielināja minimālo algu līdz astoņdesmit latiem. Tas papildināja ne tikai minimālo atalgojumu saņēmēju maciņu.
Vai varat atrast kaut vienu dīvaini, kas no algas pielikuma bēgtu kā velns no krusta? Pirms gada valdība palielināja minimālo algu līdz astoņdesmit latiem. Tas papildināja ne tikai minimālo atalgojumu saņēmēju maciņu. Finanšu ministrija secinājusi, ka ievērojami paaugstinājās ieņēmumi no nomaksātajiem nodokļiem, jo palielinājusies nodokļu ieņēmumu bāze – minimālā alga. Arvien mazāk uzņēmēju saviem darbiniekiem maksājot algu arī “aploksnēs”. Labklājības ministre Dagnija Staķe nedēļas sākumā nāca klajā ar patīkamu ziņu tiem, kas saņem minimālo likumā noteikto algu. Izrādās, saskaņā ar ministrijas izvirzītajām darba prioritātēm viens no veidiem, kā mazināt nelegālo nodarbinātību, ir minimālās algas palielināšana. Šajā sakarā ministre jau tuvākajā laikā rosinās valdību noteikt, ka no 2006. gada minimālajai darba algai jābūt par divdesmit latiem lielākai – 100 latu. Protams, priekšlikumam vispirms jāgūst atbalsts valdību veidojošajā koalīcijā. Pamatojums minimālās algas paaugstinājumam – tas ļaus samazināt vispārējo nabadzības līmeni valstī, uzskata labklājības ministre, jo pašlaik 30 procentu no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiekot veiktas no minimālās darba algas. Ministresprāt, minimālās darba algas palielināšana veicinās arī nelegālās nodarbinātības samazināšanu.
Tajā pašā laikā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība nosūtījusi aicinājumu Ministru kabinetam un Saeimai noteikt minimālo algu 90 latu un neapliekamo minimumu 40 latu apmērā jau 2005. gadā. Arodbiedrības uzsver, ka pērn noteiktais minimālās algas moratorijs stiprina nelegālo nodarbinātību un ēnu ekonomiku, kā arī palielina plaisu starp sabiedrības trūcīgāko un turīgāko daļu. Jāpiekrīt, ka minimālās algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma apmērs Latvijā ir nepiedodami samilzis. Mūsu valstī ir viszemākā minimālā mēneša darba alga starp ES dalībvalstīm. Piemēram, Īrijā tā ir gandrīz desmit reižu, Turcijā – vairāk nekā divas reizes lielāka, bet Igaunijā minimālā alga ir 172 eiro un neapliekamais minimums 84,60 eiro. Pat Lietuvā tas ir attiecīgi 145 un 81,70 eiro. Salīdzinoši Latvijā – 121 un 37,1 eiro. Tā teikt, komentāri lieki. Par inflācijas (7,3 procenti) mežonīgo lēcienu pagājušajā gadā rakstīts daudz, un šogad to sola tikai nedaudz mazāku. Tajā pašā laikā no visām tribīnēm esam lepni sacījuši, ka mums bijis vislielākais iekšzemes kopprodukta kāpums (7,5 procenti).
Vai labklājības ministres piedāvājums būs panaceja, kas cilvēkiem ļaus izrāpties no nabadzības bedres? Pirmkārt, piedāvātie 100 lati jau tagad ir mazāk nekā Valsts statistikas pārvaldes aprēķinātais pašreizējais iztikas minimums. Jāpieņem, ka pēc gada šī starpība kļūs vēl lielāka. Otrkārt, ja neapliekamo minimumu palielina par pieciem latiem, cilvēks iegūst četras reizes mazāk. Bet, ja pie minimālās algas tiks pielikti pieci lati, tas būs ievērojami vairāk nekā gadījumā, ja palielinātu neapliekamo minimumu. Tajā pašā laikā situācija ir tāda, ka, paaugstinot minimālo algu, daudzās budžeta iestādēs strādājošo alga celsies automātiski. Piemēram, skolotāju darba samaksa ar likumu ir piesaistīta minimālajai valstī noteiktajai algai. Savukārt tas neapšaubāmi novedīs pie valsts budžeta palielināšanas nepieciešamības. Taču pastāv arī zināmas bažas, ka, ceļot minimālo algu, daļa darba ņēmēju uzņēmējiem vairs nebūs “pa kabatai”. “Revolucionārā” palielinājuma vietā būtu labāk apstiprināt konsekventu ikgadēju minimālās algas “evolucionāru” paaugstināšanu.
