19. janvārī Jelgavas Mūzikas vidusskolas zālē uzstājās Mūzikas skolas audzēknis Deniss Jankovskis un 1. kursa audzēkne Sofiko Tvauri.
19. janvārī Jelgavas Mūzikas vidusskolas zālē uzstājās Mūzikas skolas audzēknis Deniss Jankovskis un 1. kursa audzēkne Sofiko Tvauri. Abi jaunie solisti mācās pie skolotājas Irinas Titarenko un gatavojas Justa Johana Frīdriha Dotcauera III Starptautiskajam jauno čellistu konkursam Drēzdenē februārī.
J.J.F.Dotcauers bija ievērojams 19. gadsimta vācu čellists, var teikt, Riharda Vāgnera laikabiedrs. Domāju, vācieši patlaban vairāk pievēršas savai vēsturei, tāpēc aktuāla ir Drēzdene un personības, kas ar to saistītas.
Protams, koncerts “savās sienās” ir kā ģenerālmēģinājums konkursam un bija klausītāju atbalstīts. Publikai D.Jankovskis parādījies samērā maz, bet no iepriekšējās uzstāšanās izaugsme ir ievērojama. Simpātiski likās, ka jaunais čellists jūt stilu atšķirības – vecklasika, romantika, mūsdienas. Viņš spēlē atraisīti un tomēr it kā ar skatu uz sevi no malas. Pārsteidza čellista toņa tīrība, muzikalitāte – visvairāk Fransuā Frankēra Sonātē, Nikolo Paganīni Variācijās uz vienas stīgas. D.Jankovskim piemīt laba lirikas izjūta, smalks frāzējums. Liekas, ka katru frāzi viņš it kā muzikāli “izgaršo”. Jaunajam čellistam labi izdevās arī spāņu izcelsmes franču komponista Eduardo Lalo Koncerts čellam trijās daļās.
S.Tvauri Drēzdenes konkursā jau ir startējusi un cer sevi apliecināt veiksmīgi. Lai viņai izdodas! Sofiko vairāk ir virtuozas ievirzes čelliste un līdzīgi Maksimam Beitānam visu “zīmē” vērienīgi, monumentāli, taču arī viņai brīžiem liriskā stīga ņēma virsroku. Labi izskanēja Džuzepes Valentīni Sonāte, ar virtuozitāti žilbināja J.J.F.Dotcauera Etīde. Te atskanēja brāzmaini aplausi tāpat kā pēc Jozefa Haidna Do mažora Koncerta. S.Tvauri nav slavenā franču čelliste Žaklīna Deprē, bet arī viņai piestāv optimistiski gaiša šī Vīnes klasiķa mūzika. Vietā teikt, ka daudz pūļu un spēka koncerta veiksmīgā norisē pienākas koncertmeistaram Raitim Rozenbergam, jo tieši viņš bija “cilvēks orķestris” jeb, runājot profesionāli, spēlēja orķestra partiju (Haidna, Lalo koncerti).
Abi konkursanti programmās bija ietvēruši arī laikmetīgos opusus. D.Jankovskis rādīja savu vairāk intelektuālo, ne ierasti emocionālo sniegumu Jāņa Ivanova kompozīcijā “Poēma capriccioso”, savukārt S.Tvauri solo spēlēja Frīdhelma Retča 2. fantāziju, izpelnoties vētrainus publikas aplausus.
Milzīgs, mērķtiecīgs, lietpratīgs ir pedagoģes I.Titarenko darbs, konkursam gatavojot gan M.Beitānu, gan viņa jaunākos kolēģus D.Jankovski un S.Tvauri.
