Staļģenē jau trešo gadu notiek barikāžu atceres diena.
Staļģenē jau trešo gadu notiek barikāžu atceres diena.
Šajā pasākumā tiek spodrināta vēsture tuvplānā. Jaunatne no divām skolām – Staļģenes un Dzirniekiem –, kā arī pieaugušie satiekas ar bijušajiem barikāžu dalībniekiem. Mutvārdu liecība bieži vien ir daudz spēcīgāka un precīzāka nekā vēlāk no grāmatām uzzinātie fakti, kas sausi un bezkaislīgi atspoguļo neseno pagātni.
Staļģenes pamatskolas vēstures skolotāja Silvija Saleniece īsā uzrunā atgādināja barikāžu laika nozīmību mūsu ceļā uz neatkarību. Ar klusuma brīdi tika godināti septiņi bojā gājušie – šā laika upuri.
Atceres pasākumā piedalījās Zemessardzes 52. Jelgavas kājnieku bataljona ansamblis “Junda”. Kolektīvam šis bija simtais koncerts. Kā pastāstīja tā vadītājs Lauris Rudzītis, tā nebija iecerēts, taču ir labi, ja tieši šajā dienā – 20. janvārī – var atzīmēt simto.
Pasākumā izveidojās tāds kā dziesmu aplis – patriotiskas dziesmas mijās ar darbīgi delverīgām, bet to noslēdza visiem zināmā “Tur, kur ozoli, zaļo zemzari”, ko dziedāja gandrīz visi klātesošie.
Pēc oficiālās daļas norisinājās “barikāžu desu” cepšana pie ugunskuriem. Pie lieliem siltas tējas termosiem un desām dežurēja arī barikāžu dalībnieks Andris Geidāns, kas atzina, ka viņš tolaik nemaz neesot juties kā vēstures veidotājs. “Drīzāk tā straume, kas bija spēcīga, mani ierāva līdzi, un es daudz nedomāju. Varbūt īsti pat neaptvēru, ka tas, ko darām, ir tik nopietni.
