Vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).
“Vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā)”. Kā jūs domājat, kur rakstīti šie vārdi? Ja neesat autovadītājs, varat arī nezināt (kaut arī prasība pat nezinātājam šķiet loģiska). Ja kabatā ir autovadītāja apliecība, šiem vārdiem jābūt iekaltiem smadzenēs kā granītā. Tas ir viens no punktiem Ceļu satiksmes noteikumos.
Pirms pāris dienām Latviju kārtējo reizi pārsteidza dabas stihija. Nē, ne vēja veidā. Iedomājieties, janvārī uzsniga sniegs! Cik varēja vērot pēc tā, kas notika uz ceļiem, kaut kas tāds šajā gadalaikā līdz šim nav pieredzēts. Sekas? Tikai divās rīta stundās piecus automašīnās braucošos tuvinieki nekad nesagaidīs mājās. Paldies Dievam, mūsu pusē tajā dienā nebija neviena traģiska satiksmes negadījuma. Kaut gan varēja būt.
Piedodiet par personiska rakstura atkāpi, bet, tā kā tajā rītā atrados automašīnā, redzēju, kā uzvedās citi autovadītāji šajā situācijā. Var nikni brēkt, kur bija, ko darīja un nedarīja tie, kam būtu jāuztur kārtībā ceļi (Jelgavas pilsētas robežās galvenās ielas, starp citu, bija kaisītas). Ārpus pilsētas, braucot pa transportlīdzekļu piebraukta sniega klātu ceļu, ik pa brīdim mūsu automašīnu (starp citu, braucām ar ātrumu, kas atbilst ceļa seguma stāvoklim, – aptuveni 50 kilometru stundā) apdzina “zemu lidojošie”, neskatoties, vai priekšā ir vai nav nepārredzams pagrieziens, ir vai nav apledojis asfalts. Jūs uzskatāt, ka Ceļu satiksmes noteikumi ārpus apdzīvotām vietām ļauj braukt ar maksimālo ātrumu 90 kilometru stundā? Tādā gadījumā izlasiet vēlreiz, kas rakstīts pirmajā teikumā. Pat ja mēs kurnam, ka ceļu uzturētāji strādā slikti, nekad un nekur pasaulē vēl nav izdomāta sistēma, kā līdz ar snigšanu vienlaicīgi sākt kaisīt ceļus. Starp citu, ceļu sliktā stāvokļa dēļ Somijā nupat ierobežots maksimāli atļautais ātrums – 80 kilometru stundā. Nevienam tur prātā neienāk tēlot “šūmaherus”.
Turpinot par ceļu satiksmes tēmu – pirms pāris dienām Lielajā ielā tika mainīta ceļu satiksmes regulēšanas shēma. Vai tā ir laba vai ne, varēs spriest pēc kāda laika. Tikai… kārtējo reizi varam secināt, ka daļa autovadītāju, nemaz nerunājot par gājējiem, Ceļu satiksmes noteikumos rakstīto neatceras. Tādā gadījumā vērts tos pārlasīt kaut reizi nedēļā. Bet tikmēr Lielajā ielā gluži kā “Pavlova suņi” gan šoferi, gan gājēji, sekojot saviem refleksiem, iet ierastajā maršrutā, neievērojot, ko rāda luksofors. Mēs paši radām bīstamas situācijas arī bez dabas stihiju iejaukšanās. Piemēram, Driksas un Akadēmijas ielas krustojums. Beidzot pretī aptiekai uzstādīta ceļa zīme “Apstāties aizliegts”. Bet kas notiek? Vismaz pāris autovadītājiem ik dienu šī zīme ir “tukšs gaiss”. Savukārt tiem, kas vēlas nogriezties uz Akadēmijas ielu, jāizdara akrobātiski manevri, lai neizraisītu avāriju.
Šie ir tikai pāris piemēru tam, kā paši sevi mēģinām iedzīt kapā. It kā mēs varētu katru reizi dzīvi iesākt no jauna – kā datorspēlē. Par drošības jostu likšanu nav vērts pat runāt. Arī par to, ka gājēji joprojām nelieto gaismas atstarotājus. Mēs turpinām gausties par draņķīgajiem Latvijas ceļiem un ignorējam pašu elementārāko piesardzību uz tiem. Vai tas ir brīnums, ka esam izvirzījušies priekšplānā ne tikai ar inflācijas rekordiem, bet arī ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ziņā?
Šā gada 21 dienā uz ceļiem bojā gājuši 33, avārijās cietuši 232 cilvēki. Vai tu būsi nākamais, “lidotāj”?
