Vēl joprojām tiek runāts par katastrofālo situāciju Latvijas mežos pēc vētras, kas plosījās 8. un 9. janvārī.
Vēl joprojām tiek runāts par katastrofālo situāciju Latvijas mežos pēc vētras, kas plosījās 8. un 9. janvārī. Svarīgākie ceļi no kritušajiem kokiem jau atbrīvoti, bet daudzi pauž vēlmi palīdzēt un papildināt savus malkas krājumus no vēja lauztajiem zariem.
Jelgavas virsmežniecības inženieris mežkopis Jānis Liepa informē, ka mūsu rajonā situācija nav tik dramatiska kā, piemēram, Kurzemē. Jelgavas pusē izgāzti un nolauzti 30 000 kubikmetru koku. Tie gan esot aptuveni dati, jo vēl visi meži nav apbraukāti. Visvairāk cietuši valsts un aģentūras “Pilsētsaimniecība” apsaimniekotie meži. Reālo postījumu apmērs būs zināms februāra sākumā. Mežsarga pārraugāmā teritorija ir ap 6000 hektāru. Arī katrs saimnieks aicināts novērtēt situāciju savā mežīpašumā un informēt par to mežniecību.
Bojāto meža platību apzināšana nepieciešama ne vien, lai noskaidrotu vēja postījumu apmērus, bet arī, lai novērstu iespējamo meža kaitēkļu masveida savairošanos, slimību izplatību, koksnes kvalitātes pasliktināšanos, kā arī ugunsbīstamības draudus ugunsnedrošajā periodā. “Vislielākos bojājumus rada vēja gāztās un lauztās egļu audzes, kur var savairoties kukaiņi (mizgrauži). Tādēļ vējgāzto mežu izstrādes laikā būtu vēlams ciršanas atliekas sadedzināt līdz ugunsbīstamajai sezonai. Tā tiks pasargāti paša un blakus esošie meži gan no kaitēkļiem, gan no meža ugunsgrēkiem,” iesaka J.Liepa. Viņš tūlīt piebilst, ka jāievēro arī likumi un noteikumi. Proti, gan valsts, gan privātajos mežos pirms jebkuras saimnieciskās darbības nepieciešams saņemt apliecinājumu. Jāraksta pieteikums bojāto koku ciršanai. Mežsargs pārlūkos mežu, un tikai tad īpašnieks varēs saņemt ciršanas apliecinājumu.
Nedrīkst arī aizmirst par dabas aizsardzību. Katrā cirsmā jāatstāj ekoloģiskie koki. Arī jau izstrādātajās cirsmās, kur tie ir krituši.
Visiem, kas vēlas palīdzēt un pie viena papildināt savus malkas krājumus no vēja lauztajiem zariem, jāatceras, ka vispirms obligāti jānoskaidro, kas ir meža saimnieks, viņa viedoklis. Citādi vēlme palīdzēt var tik formulēta kā zādzība. Arī gadījumos, kad koks ir nogāzies uz ceļa, to var nozāģēt, bet tas jāatstāj turpat. Lai arī lauzts koks, tas tomēr pieder meža īpašniekam. Valsts meža dienesta darbinieki sadarbībā ar policiju un Valsts ieņēmumu dienestu veiks regulārus reidus, lai kontrolētu mežos notiekošo darbību.
Jāatceras, ka visi šie koki mežistrādē tiek uzskatīti par bīstamiem un to vākšanā jābūt uzmanīgiem, jāizmanto speciālas palīgierīces. Vējlauztie koki ir neprognozējami. Diemžēl ir informācija par pirmo nelaimes gadījumu Latvijā, tas noticis meža darbos Kuldīgas rajonā.
Saņemot ciršanas apliecinājumu, visi tiks informēti par darba drošības prasībām, strādājot vējgāzēs un vējlauzēs, kā arī saņems Valsts meža dienesta izdoto bukletu “Kas jāņem vērā, izstrādājot vējgāzes un vējlauzes”.
