Kristīne Fridrihsone mācās Jelgavas Mūzikas vidusskolas 2. kursā Pūšamo instrumentu nodaļā obojas specialitātē un ir viena no jaunievēlētajām Jelgavas Skolēnu domes dalībniecēm.
Kristīne Fridrihsone mācās Jelgavas Mūzikas vidusskolas 2. kursā Pūšamo instrumentu nodaļā obojas specialitātē un ir viena no jaunievēlētajām Jelgavas Skolēnu domes dalībniecēm.
Kā stāsta Kristīne, viņa vienmēr vēlējusies darboties Skolēnu domē, bet tikai šogad tas izdevies. Atsaucoties skolas prezidentes Ritas Staunes piedāvājumam pārstāvēt savu skolu pilsētā, šogad Kristīne kļuvusi par domnieci. “Manuprāt, šim darbam esmu labākā kandidāte,” teic jauniete.
Pirmais iespaids par Skolēnu domi Kristīnei nav bijis visai spožs. “Tā kā man patīk parunāt un pasmieties, biju nedaudz apbēdināta, jo visi sēdēja nerunīgi, klusi un nopietni. Tomēr ceru, ka ar laiku atraisīsimies un kļūsim draugi. Gribētu vispārējās aktivitātēs iesaistīt arī Jelgavas Mūzikas vidusskolu.”
Vienpadsmit gadu vecumā Kristīne iestājusies Pāvila Jurjāna Mūzikas skolā, pat nezinot, kā izskatās oboja. Tur viņa mācījusies piecus gadus. Tad bija mācības Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā, tomēr pēc pusotra gada nācās izvēlēties Jelgavas Mūzikas vidusskolu. “Arī šeit ir diezgan liela slodze, tomēr Rīgā pedagogi uzskatīja, ka viņu priekšmeti ir vissvarīgākie, aizmirstot, ka galvenā tomēr ir mūzika. Pedagogi Jelgavā ir saprotošāki, nav tik saspringti par sava priekšmeta lomu mūziķa dzīvē.
Oboja – koka pūšamais instruments, kas pēc izskata līdzīgs klarnetei. Tēvs ieminējies par šo instrumentu, skolas vadība atbalstīja, jo oboja ir ļoti vajadzīga visos orķestros, bet ļoti maz to apgūst.”
Kristīne nāk no muzikālas ģimenes – vectēvs bijis diriģents, mamma beigusi klavieru klasi mūzikas vidusskolā, tēvs pašmācības ceļā apguvis mūzikas pamatus, brālis beidzis mūzikas skolu sitamo instrumentu specialitātē. Tomēr, kā saka Kristīne, īpašas lomas tam, ka visi muzicē, nav.
Viņas sapnis ir studēt Pēterburgas Mūzikas akadēmijā, jo tā ir ļoti prestiža mācību iestāde, kur mācījušies ļoti daudzi pasaules līmeņa mūziķi. “Ja viss izdosies un saņemšos, tā arī turpināšu. Bez mūzikas neko citu darīt nemāku, man tā ļoti patīk. Viss, ko varu iedomāties, saistīts ar mūziku,” saka Kristīne.
Jaunā mūziķe jau kopš 3. klases spēlējusi dažādos orķestros, pašlaik tie ir trīs: pūtēju orķestris “Jūrmala”, skolas pūtēju orķestris un krievu tautas instrumentu orķestris, kuru pirms daudziem gadiem dibinājis viņas vectēvs Rihards Fridrihsons.
