Tiem, kas dzīvo Zemgalē, varbūt liekas, ka nedaudz esam dabas skaistuma apdalīti. Ne mums dižu kalnu, ne gleznainu paleju. Vai tā tiešām ir? Varbūt neesam mēģinājuši vērīgāk palūkoties apkārt un ieraudzīt dabas bagātības, kas gaida savus atklājējus?
Tiem, kas dzīvo Zemgalē, varbūt liekas, ka nedaudz esam dabas skaistuma apdalīti. Ne mums dižu kalnu, ne gleznainu paleju. Vai tā tiešām ir? Varbūt neesam mēģinājuši vērīgāk palūkoties apkārt un ieraudzīt dabas bagātības, kas gaida savus atklājējus? “Ziņas” vairākkārt pievērsušās dabas aizsargājamām teritorijām Jelgavā un rajonā, esam rakstījuši, ka Lielupes palienes pļavas Jelgavā pretendē uz Eiropas mērogā atzīta dabas objekta statusu. Ledus ir sakustējies, jo daudzas vietas mūspusē pērn iekļautas Eiropas īpaši aizsargājamo dabas objektu sarakstā.
Kad tikai gatavojāmies iestāties ES, sekojot Eiropas Komisijas noteiktajam, arī Latvijā tapa tā saucamais “Natura 2000” teritoriju saraksts. Tajā starp daudziem dabas objektiem kā īpaši vērtīgi tika iekļauti arī mūsu novadā esošie.
Jāaizsargā īpaši
Dabas aizsardzības pasākumus nav iespējams veikt tikai vienā nelielā teritorijā, tam nepieciešams veidot labi pārdomātu un reālu aizsargājamo teritoriju sistēmu, kas nodrošinātu iznīcībai nolemto dzīvnieku un augu sugu, kā arī viņu dzīvesvietu (biotopu – purvu, mežu, pļavu) pasargāšanu no izzušanas. ES dalībvalstīs pieņemtas direktīvas, kas izvirzīja prasības nodrošināt atsevišķus dabas aizsardzības pasākumus, tomēr tam nebija vienota un sistēmiskas pieejas rakstura. Bija paredzēts, ka 2000. gadā ES būs pabeigts izstrādāt dalībvalstu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu. Tomēr šis darbs neveicās tik strauji, kā cerēts.
Līdz šim ES pieņēmusi divas direktīvas – putnu un biotopu –, kas nosaka, kādas sugas un to dzīvesvietas jāaizsargā katrā reģionā. Tikai mēs paši varam lemt, kādā veidā pildīsim šo direktīvu prasības. Līdz ar iestāšanos ES kopš 2004. gada Latvija izveidojusi savu daļu no aizsargājamo teritoriju tīkla: līdzšinējām īpaši aizsargājamām vietām pievienoja 122 jaunas.
“Natura 2000” teritorijas
Jelgavā un rajonā ir vairākas teritorijas, kas 2004. gadā ietvertas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000” sarakstā (skatīt tabulu). Šoreiz nedaudz vairāk par Lielupes krastu palieņu pļavām, kas iekļautas Latvijas Dabas fonda vadītajā projektā.
Projekts par palieņu pļavu atjaunošanu aptver 16 dabas teritoriju visā Latvijā. Paredzēts, ka daļēji ES “LIFE – Nature” ANO attīstības programmu un Vides ministrijas finansētā projekta norises laiks būs līdz 2008. gadam, turklāt piedaloties visām pašvaldībām, kuru teritorijā tās atrodas.
Svētes paliene
“Ziņas” jau informēja, ka šonedēļ Valgundē notika pirmais Dabas fonda rīkotais seminārs. Tajā īpašniekiem, kuru zemes ietilpst īpaši aizsargājamās teritorijās, skaidroja, kādas ir iespējas saņemt ES finansējumu palieņu pļavu saglabāšanai. Dabas fonda sabiedrisko attiecību koordinators Andris Klepers stāsta, ka palieņu pļavas ir daudzu gadu desmitu, pat simtu laikā izveidojusies unikāla cilvēku veidota dabas ekosistēma – appļaujot un noganot bieži applūstošās pļavas, tajās aug un dzīvo sugas, kuras citkārt tur nebūtu sastopamas. Viņš uzsver, ka to īpašniekiem daudzējādā veidā paveicies, jo vairākās citās “Natura 2000” sarakstā iekļautajās teritorijās paredzēts ne mazums aizliegumu to apsaimniekošanā. A.Klepers: “Īpašniekiem tiks maksāts par to, lai palieņu pļavās neapsīktu saimnieciskā darbība. Turklāt tas būs jāsāk nekavējoties, jo daudzviet līdzekļu trūkuma dēļ zemes īpašnieki ļāvuši pļavām aizaugt ar krūmāju. Svētes paliene nav unikāla tikai ar savām pļavām: pavasara un rudens pārlidojumu laikā tur uzturas tūkstošiem putnu.” Pamazām tas noved pie tā, ka izzūd palieņu pļavām raksturīgie augi, kā arī iespējas ligzdot tikai šādā biotopā sastopamiem putniem. Var uzskatīt, ka iekļaušana īpaši nozīmīgu dabas objektu sarakstā ļaus glābt no bojāejas unikālas teritorijas, jo līdzšinējā Latvijas dabas aizsardzības politika nav pilnībā ļāvusi to darīt. “Joprojām valdībā un Saeimā iestrēguši likumprojekti par kompensācijām īpašniekiem, uz kuru teritorijas atrodas aizsargājami dabas objekti,” uzsver A.Klepers. Paredzēts, ka pirmajā posmā no Latvijas Dabas fonda projekta līdzekļiem tiks segtas izmaksas krūmāju izciršanai, pirmreizējai pļavu pļaušanai un ganīšanas sākšanai. Savukārt otrajā posmā pļavu īpašnieki varēs pieteikties bioloģiski vērtīgo zālāju maksājumu saņemšanai Lauku atbalsta dienestā programmas “Agrovide” ietvaros. A.Klepers “Ziņas” informē, ka Jelgavā līdzīga sanāksme zemes īpašniekiem par Lielupes palienes pļavu apsaimniekošanu notiks februāra beigas. Savukārt Līvbērzē par Svētes palieni un Kalnciemā par Kalnciema pļavām informatīvās sanāksmes paredzētas marta sākumā. Kalnciemā tā būs arī dabas aizsardzības plāna (to gatavo Ķemeru Nacionālā parka speciālists Viesturs Vintulis) pirmā sabiedriskā apspriešana.
***
“Natura 2000” teritorijas Jelgavā un rajonā
Teritorija; Administratīvais iedalījums; Platība, ha
Kaigu purvs, dabas liegums Kalnciema lauku teritorija, Līvbērzes pagasts 583
Kalnciema pļavas, dabas liegums Kalnciema lauku teritorija, Valgundes pagasts 170
Lāču purvs, dabas liegums Sidrabenes pagasts 206
Lielupes palienes pļavas, dabas liegums Jelgava 352
Svētes paliene, dabas parks Līvbērzes, Valgundes pagasts 931
Vilce, dabas parks Vilces pagasts 144
*Ķemeru Nacionālais parks (dibināts 1997. gadā) Valgundes pagasts, teritorijas arī Rīgas un Tukuma rajonā 38 165
*Tērvetes Nacionālais parks (dibināts 1957. gadā) Zaļenieku pagasts, teritorija arī Dobeles rajonā 1374
*Līvbērzes liekņa, dabas parks (dibināts 1999. gadā) Līvbērzes pagasts, teritorija arī Dobeles rajonā 144
*Babītes ezers, dabas liegums (dibināts 1957. gadā) Valgundes pagasts, teritorija arī Rīgas rajonā 2988
*Teritorija ietilpst vairākos rajonos.
