Muzikālo otrdienu ciklā 1. februārī Pēterbaznīcā improvizētu tautas mūziku spēlēs mūziķi Valdis Muktupāvels, Rūta Muktupāvela un Sergejs Ancupovs.
Muzikālo otrdienu ciklā 1. februārī Pēterbaznīcā improvizētu tautas mūziku spēlēs mūziķi Valdis Muktupāvels, Rūta Muktupāvela un Sergejs Ancupovs. Koncertā improvizācijas par tradicionālo un mūsdienu mūziku izspēlēs uz dūdām, kokles, vijoles un saroda. Skanēs arī mūziķu balsis. Koncerts ilgs nepilnu stundu, un ieeja tajā ir bez maksas. Muzikālo otrdienu ciklā Pēterbaznīcā februārī skanēs arī Mūzikas akadēmijas klavieru katedras pasniedzēju, Rīgas 3. internātskolas audzēkņu koncerti un pianistes koncertmeistares Ināras Vīgneres jubilejas koncerts.
– 29. janvārī pulksten 17 Mākslas darbinieku namā notiks mūziķu apvienības “Tornis” grupu koncerts “Uzvalciņš”. Tas iecerēts kā labdarības koncerts – veltīts “Torņa” izlases izdošanas atbalstam. Padsmit gadu laikā “Torņa” studijā ierakstīti un izdoti vairāk nekā simts albumu, un mēs jau sen jūtam, ka ir vērts izdot iepazīstināšanas “Torņa” ierakstu izlases sēriju, jo joprojām lielākā “Torņa” kataloga daļa ir izdota tikai kasetēs un nav pieejama cipariskotā veidā. Tas būtu labs sākums gan daudzu klasisku ierakstu pārizdošanai CD formātā, gan jaunatnes un to, kuru vecās kasetes ir nodilušas vai pazudušas, (atkal) iepazīstināšanai ar vismaz kvantitatīvi lielākā Latvijas pagrīdes leibla vēsturi, vēsta rīkotāji. Koncerts ilgs no pulksten 17.30 līdz 23, tajā uzstāsies “Sniegavīru rūpnīca”, Mārtiņš Korsietis, “Bērnības milicija”, “Saare”, “Baložu pilni pagalmi”, “Gaserata” un “Mūc”. Organizatori aicina ņemt līdzi spilvenus, jo, iespējams, vietējo nepietiks.
– Valsts mākslas muzejā līdz 20. februārim apskatāma tēlotāja mākslas izstāde “Revolūcijas smiekli un asaras”. Tā tapusi, pieminot pirmo gadsimtu, kas aizritējis kopš 1905. gada 13. janvāra, kurš Latvijas vēsturē iezīmēts ar sarkanām asinīm baltā sniegā. Šķiet, varam droši apgalvot, ka 20. gadsimtā Latvijas ceļu lielā mērā noteica 1905. – 1907. gada revolūcijas cīņu notikumi un to raisītās jūtas – sajūsma, sāpes, bailes, naids, atriebības alkas. Revolūcijas simtgadē muzejs piedāvā skatītājiem iespēju paraudzīties uz šo seno laiku no vairākiem skata punktiem. Pirmais skats – no 1905. līdz 1910. gadam. Šā perioda mākslas darbu īpašo nozīmi nosaka tas, ka autori ir notikumu laikabiedri, aculiecinieki, dalībnieki. Mākslinieki skata revolūciju tuvplānā. Var pietrūkt distances un vispārinājuma, bet to atsver izjūtu spēks. Tā Teodora Ūdera ogles zīmējumi mums ļauj saklausīt revolūcijas sakāves sāpju un izmisuma kliedzienus. Straujais revolūcijas laiks nosacījis galvenokārt neliela formāta mākslas darbu tapšanu – literatūrā bija aktuāla dzeja, arī epigrammas, bet tēlotājmākslā visnozīmīgākie darbi bija skatāmi latviešu satīriskajos žurnālos. Sevišķi atzīmējams žurnāls “Svari”. Tur skatāmas saturā asprātīgas un formā izteiksmīgas karikatūras un groteskas, kas atsaucās uz sava laika aktualitātēm. Gadu gaitā šie darbi nav zaudējuši ne asumu, ne mākslinieciskās kvalitātes. Izstāde iepazīstina arī ar darbiem, kas tapuši Latvijas pirmās brīvvalsts gados, atskatoties uz revolūcijas notikumiem jau caur laika prizmu. Šajā periodā zīmīgi ir vispārinājuma meklējumi, kas izpaužas gan cīņu un barikāžu tēlojumos (Jānis Liepiņš, Ansis Cīrulis), gan arī revolūcijas upuru cildinājumā (Eduards Brencēns, Sigismunds Vidbergs). Vēsture kā zinātne ir neitrāla un objektīva. Mākslas tēlus rada cilvēku jūtas un kaislības, tur objektivitāti meklēt būtu veltīgi. Arī šī izstāde nemaz nevar būt simtprocentīgi neitrāla un objektīva, jo piedāvā tikai vienas puses – latviešu mākslinieku – skatījumu uz revolūciju. Lai gūtu vispusīgu priekšstatu, mākslas izstādē gūtie iespaidi papildināmi ar vēstures atziņām.
