Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka laidusi apgrozībā unikālu bimetāla monētu.
Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka laidusi apgrozībā unikālu bimetāla monētu. Tās centrālo daļu aptver sudraba aplis, un tā Austrijas kaltuvē izgatavota no dūmakaini zilā niobija, kam ir īpaša saikne ar Latviju un Jelgavu.
Unikālās viena lata piemiņas “Laika monētas” centrālā daļa kalta no neierastas krāsas un mazpazīstama metāla – dūmakaini zilā niobija –, ko ietver sudraba aplis. Īpaši ir arī “Laika monētas” tēli – heraldiskā pieclapu roze un astronomiskais pulkstenis, kura centrs atstāts brīvs, lai monētas īpašniekam būtu iespēja veikt gravējumu.
Niobijam, kā skaidro Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, ir arī īpaša saikne ar Latviju. Proti, tā atklājējs un nosaukuma devējs ķīmiķis Heinrihs Roze (1795 – 1864) savu karjeru un pirmos pētījumus 19. gadsimta pirmajā pusē sāka kā māceklis Jelgavas aptiekā. Vēlāk viņš devās uz Berlīni, kļuva par profesoru un Prūsijas Zinātņu akadēmijas locekli. 1844. gadā H.Roze pamatīgi izpētīja minerālus kolumbītus un tantalītus no dažādām zemēm un atrada tajos vēl vienu elementu, kura īpašības ļoti tuvas tantalam (latīniski – tantalum). H.Roze to nosauca par niobiju (latīniski – niobium). Abi vārdi saistīti ar grieķu mitoloģiju – Niobe ir Zeva dēla Tantala meita.
Niobijs tiek izmantots iekārtās, kurām jādarbojas augstā temperatūrā un agresīvā vidē. Šo elementu, novērtējot tā spēju mainīt krāsu elektroķīmiskā procesā, monētu izgatavošanai tikai pirms dažiem gadiem sāka izmantot Austrijas kaltuve “Münze Österreich”. Jāsaka gan, ka krāsainas monētas numismātikas pasaulē pazīstamas jau sen, taču tās veidotas, metālu pārklājot ar emalju vai krāsu.
Mākslinieku Laimoņa Šēnberga un Jāņa Strupuļa darinātās monētas reversā attēlotā astronomiskā pulksteņa vēsturiskais prototips atrodams Melngalvju nama greznajā zelminī. Monētas pulksteņa ciparnīcai nav rādītāju, zilais niobija diska centrs ir brīvs. Tas aicina un ļauj atzīmēt (iegravēt) īpašo mirkli: cilvēka piedzimšanu, jaunas idejas uzplaiksnījumu, liela darba nobeigumu, jaunas ģimenes tapšanu – to, ko saucam par notikumu. Ne jau velti šī ir “Laika monēta” – dāvana, kurā katrs īpašā veidā var saglabāt atmiņas.
Monētas aversa centrālo – niobija – daļu rotā heraldisks rozes – mīlestības un cieņas – simbols. Savukārt mazie, tik tikko saredzamie burti H un R neuzkrītoši atgādina par savulaik Latvijā strādājušā zinātnieka atklājumu.
“Laika monēta” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā tirāža ir pieci tūkstoši eksemplāru. “Laika monēta” iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Tās cena Latvijas Bankas kasēs – 27 lati.
