Agrākais jelgavnieks Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja zinātnieks un pazīstamais arheologs Guntis Zemītis Latvijas Vēstures institūta apgādā laidis klajā grāmatu «Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē».
Agrākais jelgavnieks Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja zinātnieks un pazīstamais arheologs Guntis Zemītis Latvijas Vēstures institūta apgādā laidis klajā grāmatu “Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē”.
“Tā kā strādāju Vēstures institūtā, var teikt, ka zinātnisku darbu sacerēšana ietilpst manos darba pienākumos. Līdz šim man bijušas vairākas publikācijas “Latvijas Vēstures Institūta Žurnālā”, “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīs”, arheologu izdevumos Vācijā un Baltkrievijā. Tās nu pēc Vēstures institūta grāmatu apgāda vadītāja ieteikuma saliktas kopā nule izdotajā monogrāfijā,” stāsta G.Zemītis.
Rakstos autors apskata simbolu problēmu Latvijas arheoloģijā, Saules un Mēness simbolu, bruņotu jātnieku figūriņas, ar bronzu apkalto lāča nagu piekariņu un citu kulta priekšmetu izpausmes Latvijas arheoloģiskajā materiālā. Rakstot, piemēram, par zirga kulta liecībām, autors secina, ka baltu, sevišķi zemgaļu, vidē šīs tradīcijas glabātas konservatīvāk nekā pie ģermāņiem. Par to liecina rotadata, kam galvas daļā veidota zirdziņa figūra, kā arī zirga zobi, kas atrasti zemgaļu vidējā dzelzs laikmeta kapulaukos pie Lielupes – Jaunsvirlaukas Kakužēnu Mīklas kalnā. Tautas tradīcijās zirgs saglabājies saistībā ar senajiem indoeiropeiskajiem priekšstatiem kā gaismas un saules vedējs.
Jaunsvirlaukas pagasta Kakužēnu senkapos atrasta arī viena no izplatītākajām zīmēm pasaulē svastika, ko latvieši sauc par ugunskrustu. Tā attēlota uz 7. un 8. gadsimta aprocēm. Autors aplūkojis arheoloģiskos atradumus arī Tērvetē un Vecaucē.
Grāmatā atsevišķa daļa veltīta izrakumiem Daugmalē – lielākajā tirdzniecības un amatniecības centrā, kāds Latvijas teritorijā bija pirms Rīgas dibināšanas. Tā, pēc G.Zemīša domām, ir arī Indriķa hronikā minētā Zemgaļu osta. Šā objekta izpētē autors strādājis desmit gadu.
“Par pamatu ņemot simbolus, esmu centies nonākt līdz kuršu un lībiešu reliģiskajiem priekšstatiem un ticējumiem. Taču šīs lietas esmu mēģinājis skaidrot piezemēti, neaizraujoties ar fantāzijām,” par savu zinātnisko darbu saka G.Zemītis. Interesanti, ka grāmatas izdošanu atbalstījis arī Joahims Zīgerists, kura īpašumos Jaunsvirlaukas pagastā jau vairākas vasaras tiek veikti izrakumi.
Jauniešiem, kas vēlas piedalīties arheoloģiskajās ekspedīcijās, zinātnieks iesaka vērsties Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā vai Latvijas Vēstures muzejā. “Latvijas arheologu biedrībā ir apmēram trīsdesmit zinātnieku. Visi nav aktīvi racēji, taču kādas piecas līdz desmit ekspedīcijas pa vasaru tomēr savācas. Bieži vien ir iespējas “noformēties” līgumdarbā,” saka G.Zemītis. “Mūsdienās, kad pilsētās daudz tiek būvēts vietās, kur atrodas ar likumu aizsargātais kultūrslānis, pieprasījums pēc arheologiem ir jūtams. Taču arheoloģija kā zinātne ilgu laiku ir maz atbalstīta, tāpēc trūkst speciālistu, kas spētu šos izrakumus veikt,” piebilst zinātnieks.
G.Zemīša grāmata “Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē” nodrukāta visai nelielā tirāžā. To iespējams nopirkt vienīgi Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijas grāmatnīcā. Atliek cerēt uz atkārtotu metienu, kas varētu būt plašāk pieejams.
