Jelgava 2005. gadu sākusi kā nopietnu kapacitāti ieguvusi pilsēta.
Jelgava 2005. gadu sākusi kā nopietnu kapacitāti ieguvusi pilsēta. To apliecina ievērojamais budžeta palielinājums, it īpaši salīdzinājumā ar 2001. gadu – no 12 līdz 20 miljoniem latu –, augošais privāto, Eiropas fondu un valsts investīciju apmērs, kā arī vērienīgu privāto un sabiedrisko objektu būvniecības apjoms. Protams, pilsētā darāmā vēl daudz, taču attīstības process ir sācies.
Par to, ka attīstība vērojama katrā jomā, liecina arī Jelgavas Domes 2004. gada vadības ziņojums, kas raksturo situāciju svarīgākajās jomās.
Iedzīvotāju skaits pilsētā palielinās
Jelgavā 2004. gada sākumā bija 66 088 iedzīvotāji. Galvenais kāpuma iemesls ir salīdzinoši lielais pozitīvais migrācijas saldo (532 cilvēki), kas ir otrs augstākais starp visām lielajām Latvijas pilsētām. Kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits Jelgavā paaugstinājies par 2436 cilvēkiem.
Pilsētā ir arī samērā augsts darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars (64,5 procenti), vidēji Latvijā – 62,8 procenti. Taču problēmas nākotnē var radīt nelielais bērnu īpatsvars. Patlaban līdz darbaspējas vecumam Jelgavā ir 15,4 procenti iedzīvotāju, kas ir par 0,2 procentiem mazāk nekā 2003. gadā.
Nacionālais sastāvs, tāpat kā iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, maz mainījies. 54,2 procenti pastāvīgo iedzīvotāju ir latvieši. Latviešu īpatsvars skolēnu vidū Jelgavā (65,3 procenti) ir lielāks nekā kopējais pilsētā, tāpēc nākotnē var rēķināties ar tā paaugstināšanos.
Pastāvīgo iedzīvotāju demogrāfiskās slodzes līmenim Jelgavā pagājušajā gadā bija tendence samazināties – 2004. gadā uz 1000 darbspējas vecuma jelgavniekiem bija 550 iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam un virs tā, kas ir labāks par Latvijas vidējo rādītāju (591). Jau kopš 1993. gada bērnu un pusaudžu īpatsvars demogrāfiskajā slodzē ir mazāks par pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvaru.
Ekonomiskā situācija – stabila
2004. gada sākumā Jelgavā ekonomiski aktīvo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaits sasniedza 1028 (904 – 2003. gadā), no kuriem 44,2 procenti (453) nodarbojās ar tirdzniecību, automobiļu un sadzīves tehnikas remontu, 11,4 procenti (116) strādāja rūpniecībā, 12,9 procenti (133) veica operācijas ar nekustamo īpašumu, 8,3 procentu (84) darba lauks bija būvniecība. Pārējie uzņēmumi veica cita veida uzņēmējdarbību.
Joprojām Jelgavā dominē mazie uzņēmumi, un tikai nedaudzus var uzskatīt par vidējiem.
No ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem 977 ir ar nodarbināto skaitu līdz 49 cilvēkiem, 43 ar nodarbināto skaitu no 50 līdz 249, 8 uzņēmumos strādā vairāk par 250 cilvēkiem.
Statistikas dati norāda, ka ekonomiskā situācija pilsētā ir stabila, ar nepārtrauktas izaugsmes tendencēm pēdējos gados. Tas nosaka pašvaldības uzdevumus arī nākamajiem gadiem – turpināt veidot investīcijām un uzņēmējdarbības attīstībai iespējami labvēlīgu vidi un izmantot gan vietējo uzņēmēju kapacitāti, gan iespējami daudzus investorus.
Iepriekšējos gados šajā jomā panāktās pozitīvās izmaiņas turpinājās arī 2004. gadā. Par to liecina jaunu sporta, atpūtas, tirdzniecības un pakalpojumu objektu būvniecība pilsētā, kā arī investoru pastiprinātā interese par Jelgavu kā potenciālo uzņēmējdarbības vietu.
Investoru interesei par Jelgavu ir pirmie praktiskie rezultāti. 2004. gadā pilsētā sākta vairāku nozīmīgu rūpniecības uzņēmumu ražotņu būvniecība no jauna izveidotajā Aviācijas ielas rūpnieciskajā zonā. Daži jau šogad paredzējuši sākt ražošanu. Sākta arī Zemgales Tehnoloģiskā parka idejas realizācija, kas veicinās zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbību un nākotnē dos neatsveramu ieguldījumu vairāku pilsētas ekonomikai nozīmīgu nozaru attīstībā. Arī iepriekšējos gados pilsētā darbu sākušie ārvalstu uzņēmumi ir nostabilizējušies un turpina sekmīgi strādāt.
Mūsu pilsētā tiek radīti divi procenti no kopējā Latvijas iekšzemes kopprodukta. Jelgavā 2002. gadā tas bija 1618 latu uz vienu iedzīvotāju, kas ir 66,5 procenti no Latvijas vidējā rādītāja. Kopumā Jelgavā iekšzemes kopprodukts uzrāda tendenci salīdzinoši vienmērīgi un stabili augt. Kopš 1999. gada tas palielinājies par 32,5 procentiem, kas ir nedaudz mazāk kā Latvijā šajā periodā (37,7 procenti).
Jelgavai savu iekšzemes kopprodukta pieaugumu visreālāk ir panākt tieši uz rūpniecības apjomu palielināšanās rēķina. Statistikas informācija diemžēl pagaidām neparāda situāciju 2003. un 2004. gadā.
Bezdarba līmenis zemāks nekā vidēji valstī
Jelgavā joprojām ir samērā augsts sabiedriskajā sektorā nodarbināto īpatsvars. 2004. gada sākumā tajā strādāja 45,3 procenti, kas ir vairāk nekā vidēji Latvijā (37,2 procenti) un Rīgā (30,5 procenti). Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka LLU un citas izglītības iestādes Jelgavā ir lielākie darba devēji iedzīvotājiem. Par to liecina arī VID dati par nodokļu maksātājiem. Vienlaikus tas ir pozitīvs rādītājs, jo raksturo pilsētu kā izglītības un administratīvo centru, tomēr arī norāda, ka privātā uzņēmējdarbība varētu būt aktīvāka. Privātajā sektorā nodarbināti 54,7 procenti strādājošo, kas ir mazāk nekā vidēji Latvijā (62,8 procenti).
Bezdarba līmenis 2004. gadā Jelgavā (8,1 procents) bija zemāks nekā vidēji Latvijā (8,6 procenti) un Jelgavas rajonā (9 procenti). Kopš 2001. gada tam mūsu pilsētā ir tendence samazināties. Šajā periodā straujš bezdarba līmeņa kāpums vērojams 2003. gadā, taču tas saistīts ar bezdarba līmeņa aprēķināšanas metodikas maiņu. Nodarbinātības problēmu jelgavnieki daļēji atrisina, pateicoties Rīgas tuvumam, kur bezdarba līmenis 2004. gadā bija 4,4 procenti. Tomēr tas nenozīmē, ka neveidojas Jelgavā jaunas darbavietas.
Nodarbinātības problēmu pašvaldība risina arī ar valsts un ārvalstu investīciju projektu realizāciju, kuru darbu izpildes laikā un daļēji arī pēc tam tiek nodrošināts darbs daudziem pilsētniekiem.
Uzņēmumi reorganizēti atbilstoši likumam
2004. gadā tika turpināta jau iepriekšējos gados sāktā programma pašvaldības uzņēmumu reorganizācijā saskaņā ar Komerclikumu, LR likuma “Par pašvaldībām” nostādnēm un pilsētas pašvaldības ekonomiskajām interesēm. Tika izvērtētas pašvaldības funkcijas un uzņēmumi, kas tās realizē. Intensīvi tika turpināta to uzņēmumu privatizācijas programma, kuri nepilda ar likumu noteiktās pašvaldības funkcijas, un to uzņēmumu pārveidošana par kapitālsabiedrībām ar pašvaldības kapitāla daļu, kuri pilda funkcijas, kas pašvaldībai jāorganizē saskaņā ar likumu. 2004. gada beigās visi pašvaldības uzņēmumi bija reorganizēti un ierakstīti Komercreģistrā kā kapitālsabiedrības.
Jelgavai pašlaik pieder deviņas pašvaldības kapitālsabiedrības (ar 100 procentu pašvaldības kapitālu) – SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”, SIA “Medicīnas sabiedrība “Optima 1″”, SIA “Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija”, SIA “Jelgavas poliklīnika”, SIA “Jelgavas Tuberkulozes slimnīca”, SIA “Jelgavas ūdens”, SIA “Jelgavas Autobusu parks”, SIA “Jelgavas tirgus”, SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde”. Par atsevišķām sabiedrībām, kas neveic ar likumu uzdotās funkcijas, vēl nepieciešams tālāks konceptuāls risinājums. Privatizācijas procesā ir a/s “Auto – Remonts” un PBO “Jelgavas Tehniskā skola”.
Jelgavas Domei līdz 2005. gadam pieder kapitāla daļas arī septiņās kapitālsabiedrībās: maksātnespējīgajā akciju sabiedrībā “Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums” 12 437 181 kapitāla daļa par 12 437 181 latu (71,61 procenti no kapitāla), privatizējamajā akciju sabiedrībā “Auto – Remonts” 1089 kapitāla daļas par 54 450 latiem (55 procenti no kapitāla), SIA “Zemgales Olimpiskais centrs” 30 000 kapitāla daļas par 30 000 latu (60 procentu no kapitāla), SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” 8500 kapitāla daļas par 8500 latiem (51 procents no kapitāla), SIA “Viduslatvijas slimokase” 2 kapitāla daļas par 500 latiem (20 procentu no kapitāla), SIA “Sporta komplekss “Zemgale”” 530 kapitāla daļu par 53 000 latiem (13,22 procenti no kapitāla), SIA “Datorcentrs” 225 kapitāla daļas par 2250 latiem (27,1 procents no kapitāla).
Kopējais pašvaldības ieguldījums kapitālsabiedrību pamatkapitālos 2004. gada beigās bija 17 319 132 lati. Salīdzinot ar 2003. gadu, tas palielinājies 3,67 reizes jeb par 12 598 128 latiem. Tik liels kāpums saistīts galvenokārt ar to, ka 2004. gadā saskaņā ar apstiprināto maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums” sanācijas plānu veikta uzņēmuma parādu kapitalizācija, aizstājot tos ar kapitāla daļām.
2004. gadā no LR Uzņēmumu reģistra izslēgti četri uzņēmumi, kas bija nodoti privatizācijai, – “Elektrons”, “Komunālprojekts”, “Kapu saimniecība” un Jelgavas Tehniskā skola. Jelgavas pašvaldība izstājusies arī no SIA “Latvijas Pašvaldību mācību centrs” dalībniekiem.
