Veco jelgavnieku atmiņā ir saglabājies rūpnieka Žaņa Ērgļa vārds. Viņa vadītā gaļas pārstrādes rūpnīca ar savu produkciju neatkarīgās Latvijas laikā ieguva popularitāti ne tikai Jelgavā, bet arī Rīgā un citās pilsētās.
Veco jelgavnieku atmiņā ir saglabājies rūpnieka Žaņa Ērgļa vārds. Viņa vadītā gaļas pārstrādes rūpnīca ar savu produkciju neatkarīgās Latvijas laikā ieguva popularitāti ne tikai Jelgavā, bet arī Rīgā un citās pilsētās.
Tagad ir grūti izstaigāt visas atmiņu takas, kuras reiz minis viens no slavenajiem Jelgavas rūpniekiem. Viņš ir dzimis 1898. gada 22. novembrī Jelgavā, bet pusi mūža diemžēl pavadījis ārpus dzimtās sētas un dzimtenes. Pirmā pasaules kara laikā viņš bija spiests kopā ar ģimeni aizbraukt uz Krieviju. Pēc revolūcijas viņš atgriezās dzimtenē, dienēja Latvijas armijā. Pēc brīvības cīņām demobilizējās un sāka strādāt pie tēva, iepērkot liellopus un pārstrādājot gaļu. Pēc tēva nāves uzņēmumu pārņēma Žanis Ērglis. Sākumā gāja grūti, bet neatlaidīgā darbā Žanis panāca, ka uzņēmums attīstījās. Tika pārbūvēta un paplašināta kautuve, ražošanas telpas.
Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Itāliju 1933. gadā Ērgļu ģimene uzcēla jaunu dzīvojamo māju itāļu stilā. (Māja un ražošanas ēkas joprojām ir saglabājušās Tērvetes ielā 81, protams, kā jau bez saimnieka, ļoti nolaistas. Ražošanas telpās iekārtota automašīnu riepu restaurēšanas darbnīca.) Jelgavā tika atvērtas divas gaļas un desu tirgotavas Lielajā ielā 1 un Katoļu ielā 37. Gaļas produktus veikaliem piegādāja ar divām automašīnām. Tiem bija liels pieprasījums arī Rīgā un citās pilsētās. Produkcija vienmēr bija svaiga, augstas kvalitātes. Uzņēmumā strādāja vairāk nekā pussimts strādnieku. Žaņa Ērgļa sieva gatavoja pusdienas darbi-niekiem, un paši ēda kopā ar viņiem. Savukārt Žanis palīdzēja saviem strādniekiem finansiāli dzīvokļu un māju iegādē.
Neatkarīgās Latvijas pēdējos gados Žanis Ērglis nopirka jaunu, lielu autobusu. Ar to veda tūristus uz Itāliju, Franciju un Vāciju. Kopā ar draugiem dakteru Dargēvica un Sproģa ģimenēm ceļoja arī Ērgļi. Jelgavnieki viņa autobusu bija iesaukuši par «Sudraba Ērgli». Žanis bija arī kaislīgs mednieks.
Bēgot no komunistiem, Ērgļu ģimene četrus gadus pavadīja Vācijā, pēc tam aizbrauca uz Ameriku. ASV Žanis daudz strādāja un tika pie turības. Viņa ģimene bija svētīta ar trim meitām, pieciem mazbērniem un astoņiem mazmazbērniem.
Līdz savai pēdējai dzīves dienai Žanis Ērglis tikpat kā neslimoja. Viņš bija jautrs, jokoja, ka sadzīvošot līdz diviem simtiem gadu. Atcerējās un stāstīja visādus atgadījumus no savas garās dzīves. Lūk, viens no tiem.
Reiz, braucot vēlā vakarā mājās, kabatā Žanis salicis daudz ietirgotās naudas. Pēkšņi ceļā šo aptur slavenais laupītājs Kaupens. Tas, ieraudzījis, kas ir braucējs, atmetis ar roku sacīdams: «Tas taču Žanis! Brauc vien mājās!»
Tas tāpēc, ka viņi abi mācījušies vienā klasē.
1998. gada 6. martā Žanis Ērglis šķīrās no šīs zemes, nodzīvojis gandrīz simt gadu. Viņu 11. martā izvadīja no Bostonas ev. lut. Trimdas draudzes baznīcas mācītāja Sarma Eglīte uz kapsētu, kur atdusas viņa dzīvesbiedre.
Žaņa Ērgļa dzīves moto bija Ausekļa dzeja:
Darbs ir latvju krietnais tikums,
Pamats katrai svētībai.
Darbs ir viņu lepnais likums,
Pamats dārgai brīvībai.
