Viens no iedzīvotāju dzīves līmeņa rādītājiem ir nodrošinājums ar kvalitatīvu mājokli.
Viens no iedzīvotāju dzīves līmeņa rādītājiem ir nodrošinājums ar kvalitatīvu mājokli. Statistika rāda, ka pašreiz Latvijas pilsētās un laukos cilvēku nodrošinājums ar dzīvojamo platību ir neapmierinošs gan to trūkuma, gan zemās kvalitātes dēļ un kopš neatkarības atjaunošanas nav būtiski mainījies. Salīdzinot ar Eiropas Savienības standartiem, dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju praktiski nav palielinājusies, kā arī atpaliek mājokļu labiekārtojuma līmenis.
Latvijas lielākā bagātība ir tās iedzīvotāji ar savu izglītību, veselību un darba spējām. Latvijā ekonomiskā situācija ir specifiska, jo apmēram 70% cilvēku ir trūcīgi, kas ne vienmēr spējīgi samaksāt ar īri saistītos izdevumus. Viens no pašvaldības uzdevumiem ir palīdzēt maznodrošinātajiem risināt mājokļa problēmas.
Jelgavas pašvaldība izstrādājusi saistošos noteikumus “Par kārtību, kādā Jelgavas pašvaldība sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā”, kas nosaka personu kategorijas, kuras tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu vai dzīvokļu jautājumu risināšanai.
Es, Natālija Ļubina, 22 gadus strādājot Jelgavas Domē, regulāri sastopos ar iedzīvotāju mājokļu problēmām – to celtniecību, izvēli, nodrošinājumu utt. Savos darba gados esmu nākusi pie secinājuma, ka liktenis bieži ar cilvēkiem izrīkojas nežēlīgi un neviens nevar būt pārliecināts, ka arī mums nebūs vajadzīga palīdzība. Ne vienmēr pensionāram vai invalīdam ir bērni, kas var atbalstīt vecākus. Bieži grūtībās, kas saistītas ar dzīvojamo platību, nonāk daudzbērnu ģimenes, vientuļās māmiņas ar bērniem, ģimenes, kurās nav viena vai abu apgādnieku, bezdarbnieki, vientuļie cilvēki, pensionāri ar mazajām pensijām un citi sociāli neaizsargātie iedzīvotāji.
Šādos gadījumos cilvēkus ar dzīvojamo platību var palīdzēt nodrošināt sociālās mājas un dzīvokļi, kas ir pilsētas īpašums. Sociālajās dzīvojamās mājās noteikta pazemināta īres maksa, maksa par apkuri, ūdeni un kanalizācijas pakalpojumiem, īres līgums tiek noslēgts uz sešiem mēnešiem un vairums gadījumos tiek atkārtoti pagarināts, bet pensionāriem, kas saņem vecuma pensijas, to var noslēgt uz nenoteiktu laiku.
Mūsu galvaspilsētā Rīgā ir jau vienpadsmit sociālo dzīvojamo māju. Jelgava atpaliek un krietni, jo pašlaik darbojas tikai viena šāda māja O.Kalpaka ielā 9. Taču savā ikdienas darbā ar cilvēkiem esmu secinājusi, ka vajadzība ir daudz, daudz plašāka.
Es kā deputāta kandidāte esmu izvirzījusi rūpes par sociāli neaizsargāto iedzīvotāju daļu pirmajā vietā. Mans mērķis ir izveidot programmu sociālo dzīvojamo māju un dzīvokļu celtniecībai, kā arī šādu dzīvokļu iedalīšanai jaunuzceltajos daudzdzīvokļu namos. Pilsētā ienāk arvien jaunas firmas, kas nodarbojas ar dzīvojamās platības celtniecību, un tām būtu jābūt gatavām iedalīt dzīvokļus arī sociālajām vajadzībām pašvaldībai par zemāku cenu, taču šo procesu nepieciešams koordinēt un vadīt. Ar lielu rūpību centīšos uzklausīt un izvērtēt katras personas, kas vēlas īrēt sociālo dzīvokli, iesniegumu. Bieži vien ir cilvēki, kam arī tagadējie noteikumi ir nepieņemami. Būtu vēlams veidot vairāk trīs kategoriju māju un dzīvokļu pēc to labiekārtošanas līmeņa.
Pamatojoties uz manu ilggadējo pieredzi pašvaldības darbā, varu teikt, ka esmu kompetenta dažādu jautājumu risināšanā, kā arī sniegšu palīdzību jums neskaidrajos jautājumos. Bieži vien dažādi iedzīvotāju slāņi tikai savas neinformētības dēļ nesaņem atvieglojumus, kas pienākas no “sociālā groza”, – īres, apkures, komunālo maksājumu un citās jomās. Domāju, ka deputāta darbā būšu noderīga sabiedrībai.
