Pirms mēneša Latviju skārušais orkāns iespējami visbīstamākos postījumus radīja Ventspilī, kur bez elektrības palika «Ventamonjaks» rūpnīca.
Pirms mēneša Latviju skārušais orkāns iespējami visbīstamākos postījumus radīja Ventspilī, kur bez elektrības palika “Ventamonjaks” rūpnīca. Par tās nakts piedzīvojumiem savā dzimtajā ostas pilsētā “Zemgales Ziņām” pastāstīja jelgavnieks Alfrēds Egils Puškevics, kas savulaik darbojies civilajā aizsardzībā.
Kad 1977. gadā beidzu virsnieka dienestu padomju armijā, man vajadzēja izšķirties, kur dzīvot – Ventspilī vai Jelgavā, kur dienēju beidzamos gadus. Uzvilcis virsnieka formu, aizbraucu uz Ventspili izlūkos, lai noskaidrotu, kā tur īsti ir. Jau dzelzceļa stacijā sajutu smaku, ko biju iepazinis, dienējot Krievijā Soļikamskā, kur atrodas kālija raktuves. Pēc neatkarības atgūšanas šīs ķīmiskās vielas putekļu nokļūšana gaisā samazinājusies. Taču vairākas nelielas amonjaka noplūdes bijušas arī Ventspilī (par to reiz rakstījusi arī avīze “Ventas Balss”). Tā nu toreiz nolēmu palikt Jelgavā, kur dzīve tomēr ir salīdzinoši drošāka.
Naktī no 8. uz 9. janvāri biju Ventspilī, kur lielāko bīstamību gan radīja nevis orkāns, bet atbildīgo personu nolaidība. Kā “Ventamonjakā” varēja nebūt darba kārtībā elektrības ģenerators? Absurds jau, ka Jēkabpils rajona Mikelānu fermā, bez elektrības atslēdzoties ventilatoriem, nosmaka cūkas. Taču to, protams, nevar salīdzināt ar risku, ko radīja elektroenerģijas piegādes trūkums “Ventamonjaka” iekārtās.
Ventspilnieki dzīvo pārtikuši. Vakaros pie daudzdzīvokļu mājām stāv daudz personīgo automašīnu – visām garāžu nepietiek. Kad 9. janvāra naktī ap pusčetriem izgāju laukā, spēkratu bija apmēram puse no tā, kas pie namiem stāv parasti. Baidoties no katastrofas, iedzīvotāji bija izbraukuši ārpus pilsētas. Pazīstami cilvēki stāstīja, ka pa Kuldīgas šoseju automašīnas nākušas vienā strīpā apmēram pusotru stundu. Tie nebija desmiti vai simti bēgļu. Tie varēja būt tūkstoši. Arī man tonakt zvanīja un brīdināja. Taču drīz es saņēmu nākamo zvanu, ka ģeneratoru ved no Liepājas. Labi, ka tas atradās vismaz Liepājā, citādi būtu veduši no Somijas?
Šķiet, būtiskākais trūkums, ko atklāja šis orkāns, ir tas, ka ne Ventspilī, ne arī Jelgavā un citās pilsētās nav civilās aizsardzības plāna. Dažnedažādi ārkārtēji gadījumi tomēr ir iespējami, un iedzīvotājiem būtu skaidri jāzina, kā rīkoties.
