Kad līdz sējai jāgaida pāris mēnešu, vēl var paspēt pārbaudīt sēklu kvalitāti.
Kad līdz sējai jāgaida pāris mēnešu, vēl var paspēt pārbaudīt sēklu kvalitāti. Kā uzsver Lauksaimniecības universitātes profesors Antons Ruža, “sēkla ir nākamās ražas sākums un pamats”, tāpēc svarīgi, lai tā atbilstu noteiktām prasībām pēc šķirnes tīrības un citiem kvalitātes rādītājiem. Lai uzzinātu, kā norit sēklu pētniecība, “Ziņas” ielūkojās LLU Sēklzinību un graudu mācību zinātniskās laboratorijas darbā.
Pirms diviem gadiem strauji auga pieprasījums pēc sertificētas sēklas, jo subsīdijas tika maksātas tikai par laukiem, kas apsēti ar šādu materiālu. Tagad šī prasība atcelta, tomēr profesors A.Ruža teic, ka lauksaimnieki kļuvuši uzmanīgāki un sēklas kvalitātes rādītājus uzskata par nozīmīgiem. Tāpēc, lai uzzinātu, vai tā derīga sējai, svarīgi izdarīt labību un citu kultūraugu sēklu analīzes.
Lai par sēklas materiāla kvalitāti saņemtu arī apstiprinošu dokumentu, analīzes jāveic tikai Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklu kontroles departamenta laboratorijās, kas ir gandrīz katrā rajonā. Mūsu rajona zemkopji to var izdarīt Jelgavas sēklu kontroles laboratorijā Dobeles ielā 41a.
Sēklas materiālu raksturojošos rādītājus sauc par sēklu sēj-īpašībām. Nozīmīgākās ir tīrība, citu augu sēklu (tai skaitā nezāļu) piejaukums un dīgtspēja.
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un zinātniskajā laboratorijā, ko vada lektore Anda Liniņa, galvenokārt veic sēklas un pārtikas graudu materiāla izpētes darbu. Profesors A.Ruža piebilst, ka arī citi interesenti uz laboratoriju var vest savas sēklas, taču kvalitāti apliecinošu dokumentu speciālisti nav tiesīgi izsniegt.
Tīrību pēta ar lupām
Sēklu krājuma tīrību Sēklzinību laboratorijā speciālisti nosaka ar stacionārām galda lupām, jo sīkās sēkliņas ar neapbruņotu aci grūti saskatīt. Tīrības procentuālais skaitlis parāda, kādu daļu no visas sēklu partijas masas veido nebojātas sēklas. “Šajā procesā tiek uzskaitītas citu augu sugas, sadalot tās atsevišķās laukaugu grupās,” skaidro A.Liniņa. Dažādām grupām var būt atšķirīgi ierobežojumi. Piemēram, vienā kilogramā sertificētu kviešu, rudzu, miežu, tritikāles un auzu sēklu paraugā nedrīkst būt vairāk par 20 citu augu sugu, 14 citu labības sugu un sešām pērkoņu sēklām. Kā uzsver profesors A.Ruža, vējauzu un reibuma airenes sēklas sertificētā materiālā nedrīkst būt vispār.
Dīgtspējīgām jābūt 85 procentiem sēklu
Laboratorijas apstākļos nosaka arī sēklu dīgtspēju. To raksturo normāli dīgstošo sēklu skaits sugai optimālos mitruma un temperatūras apstākļos noteiktā laika periodā. Normāli sadīgušo sēklu skaitu attiecina pret kopējo analīzē iekļauto sēklu skaitu un dīgtspējas procentuālo izteiksmi. Pārsvarā visām sugām, lai tās atbilstu bāzes vai sertificētu sēklu kategorijai, tīras sēklas dīgtspējai jābūt vismaz 80 procentu tritikālei un 85 procentiem – auzām, miežiem, kviešiem un rudziem; kukurūzas sēklām jāsadīgst deviņdesmit no simta. Lopbarības augu sugām dīgtspējai jābūt vismaz 75 līdz 80 procentu.
Profesors A.Ruža akcentē, ka “atsevišķos gadījumos sēklu dīgtspējas rādītāju var aizstāt ar dzīvotspējas rādītāju”. Tas sevišķi attiecināms uz ziemājiem, jo pēcbriedes periodā sēklu nogatavošanās laika beigās to sēklām var būt pazemināta dīgtspēja, lai gan “tās ir normālas un dzīvas”. Arī alus miežu šķirnēm ar garāku pēcbriedes periodu nosaka dzīvotspēju.
Cik sēt vienā hektārā
Lai izsējas normu pārrēķinātu no sēklu skaita uz masu, jāzina 1000 sēklu masa jeb sēklu rupjums. Savukārt pēc šā lieluma var noteikt, cik kilogramu sēklu būs vajadzīgs viena hektāra apsēšanai. Kā zināms, augstāka kvalitāte vienas šķirnes robežās parasti vērojama rupjākajām sēklām – tās ir labāk izveidojušās un nobriedušas. Tām mazāk bīstama ir arī dziļāka iestrāde augsnē. “Tūkstoš sēklu laboratorijā skaita ar automātisko sēklu skaitītāju,” ierīcē ieberot sauju graudu, teic A.Liniņa. Pēc neilga brīža mehānisms “prasīto” jau ir saskaitījis un var notikt turpmākais pētniecības darbs.
Tomēr A.Ruža uzsver, ka, analizējot sēklas materiālu, jāzina arī to izlīdzinātība jeb vienmērība pēc izmēriem. To nosaka ar sietiem. Sevišķi svarīgi izlīdzinātību zināt alus un putraimu miežiem, jo tiem ražotāji noteikuši minimālos rādītājus.
Kamēr līdz sējai vēl vairākus mēnešus sēklas materiāls jāuzglabā, jāraugās, lai šajā laikā atbilstošs būtu arī to mitrums. Ja tas paaugstināts, sēklas var pelēt, notiek pašsakaršana, tās zaudē dīgtspēju un pilnībā var aiziet bojā, norāda profesors A.Ruža.
Der ielāgot arī Ministru kabineta noteikumos minēto – ja sēklas iegādātas bez kvalitāti apliecinoša sertifikāta vai etiķetes vai arī pircējs nav ievērojis noteiktās uzglabāšanas, pirmssējas apstrādes vai saiņošanas prasības, viņš zaudē tiesības izvirzīt pretenzijas pret sēklu tirgotāju.
***
Vesela un kvalitatīva sēkla, ja tā iesēta vai iestādīta sugai un šķirnei atbilstošos apstākļos (pēc A.Ružas):
nodrošina labu sējumu sadīgšanu;
ierobežo izretošanās risku;
veicina veselīgu, produktīvu augu veidošanos;
ierobežo sējumu nezāļainību;
paaugstina mēslojuma efektivitāti.
