Sabiedrībā valda atšķirīgi viedokļi par «svešsvētku» iedzīvināšanu un pielāgošanu mūsu klimatiskajiem un mentālajiem priekšnoteikumiem.
Sabiedrībā valda atšķirīgi viedokļi par “svešsvētku” iedzīvināšanu un pielāgošanu mūsu klimatiskajiem un mentālajiem priekšnoteikumiem. Mums savu svētku esot diezgan. Lai gan, raugoties kalendārā, jāatzīst, ka valsts noteikto sēru dienu ir krietni vairāk.
Ja kādam sirdij nav tīkami “helovīni” ar “ķirbjošanos” un Valentīndiena ar konfektēm un spilveniem sirds formā, vienmēr pastāv izvēle svinēt vai ne. Varam, protams, ignorēt mūsu mentalitātei neraksturīgo, bet varam arī latviskajā zemes un dabas krāsu gammā ievilkt kādu spilgtāku toni, kļūt nedaudz atvērtāki, sentimentālāki un brīvāki jūtu izpausmē. Valentīndiena ir viena no iespējām.
Svētā Valentīna dienu mēdz dēvēt par visu mīlētāju dienu. To svin 14. februārī, tradicionāli sūtot apsveikuma kartītes, dāvinot saldumus, ziedus, kādus mīļus niekus, apliecinot savu mīlestību un pieķeršanos.
Visbiežāk uz kartītēm attēlo sirdis, amorus un citu simboliku, ko mēdz saistīt ar mīlestību. Šajā dienā dominējošā ir sarkanā krāsa.
Kas bijis Svētais Valentīns
Uzskata, ka svētais Valentīns ir visu mīlētāju aizbildnis. Valentīna dienas izcelsme, kā arī ziņas par Svēto Valentīnu ir visai neskaidras un neprecīzas, tomēr zināms, ka šī diena apvieno gan Senās Romas, gan kristīgās pasaules tradīcijas.
Viena no leģendām vēsta, ka Valentīns bijis Senās Romas priesteris. Kad imperators Klaudijs II (mūsu ēras 3. gadsimtā) secināja, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji par tiem, kuriem ir sieva un ģimene, viņš aizliedza jaunekļiem precēties. Priesteris Valentīns, kas saprata šā lēmuma netaisnīgumu, nepakļāvās imperatora pavēlei un turpināja slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Valentīna nepakļaušanos atklāja, Klaudijs piesprieda viņam nāvessodu.
Cita leģenda vēsta, ka Valentīnu sodīja par mēģinājumu sarīkot kristiešu bēgšanu no romiešu cietumiem. Kā zināms, savulaik Romā kristiešus nežēlīgi vajāja un spīdzināja.
Ir arī nostāsts, ka Valentīns nosūtījis pirmo apsveikumu pats sev. Cietumā ieslodzītajam priesterim esot ļauts satikties ar kādu jaunu meiteni, iespējams, cietuma uzrauga meitu, kurā Valentīns iemīlējies. Pirms nāves viņš atstājis mīļotajai vēstuli, ko parakstījis ar vārdiem “Tavs Valentīns” – frāzi, kas tiek lietota kā paraksts Valentīna dienas apsveikumiem līdz pat mūsu dienām.
Lai arī leģendas ir vairākas, visās Valentīns atainots kā varonīgs un romantisks tēls, kļūstot par vienu no populārākajiem svētajiem.
Arī domas, kāpēc Valentīna diena jāsvin tieši februārī, dalās – vieni teic, ka tas saistāms ar priestera Valentīna nāvi aptuveni mūsu ēras 270. gadā, citi apgalvo, ka kristīgā baznīca savulaik nolēmusi šos svētkus pasludināt tieši februārī, tā mēģinot piešķirt kristīgu garu pagāniskajam “Lupercalia” festivālam, kas sākās februāra pirmajās dienās un beidzās 15. februārī. Šis festivāls bija auglības un ražības svētki, ko svinēja par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam, un Romas dibinātājiem Romulam un Remam.
498. gadā pāvests Gelasijs pasludināja 14. februāri par Svētā Valentīna dienu. Vēlāk, viduslaikos, 14. februāri uzskatīja par “putnu pārošanās dienu”, tā piešķirot Valentīna dienas idejai papildu romantiku.
Sveic rakstiski
Vecākais zināmais apsveikums Valentīna dienā saglabājies vēl šodien – tā ir romantiska poēma, ko rakstījis Ažēnkoras kaujā gūstā kritušais un Londonas Tauerā ieslodzītais Orleānas hercogs Šarls savai sievai. 1415. gadā tapušais apsveikums apskatāms Londonā, Britu muzejā.
Anglijā Valentīna dienu svin kopš 17. gadsimta. 18. gadsimtā vidū tradīcija sūtīt mazas dāvaniņas vai ar roku rakstītas zīmītes strauji izplatījās visu kārtu mīlētāju un draugu vidū. Gadsimta beigās ar roku rakstītās zīmītes aizstāja iespiestas kartītes – tās kļuva plaši pieejamas, pateicoties drukas tehnoloģiju uzlabojumiem. Turklāt laikmetā, kad tieša jūtu izpausme tika uzskatīta par nepiedienīgu, drukāta kartīte ļāva paust mīlestību, nepārkāpjot etiķeti.
Amerikā ar roku rakstītu atklātņu sūtīšana sākās 18. gadsimta sākumā. Pirmās rūpnieciski izgatavotās Valentīna dienas kartītes Amerikā sāka tirgot Estere Houlenda 19. gadsimta 40. gadu vidū.
Pēc ASV Apsveikuma kartīšu asociācijas datiem, katru gadu Valentīna dienā romantiski noskaņoti cilvēki nosūta vienu miljardu apsveikuma stklātņu, kas padara šos svētkus par otrajiem lielākajiem “kartīšu sūtīšanas” svētkiem gadā (Ziemassvētkos nosūta apmēram 2,6 miljardus kartīšu). Aptuveni 85% atklātņu pērk sievietes.
Līdztekus ASV šī tradīcija plaši izplatīta arī Kanādā, Meksikā, Lielbritānijā, Francijā un Austrālijā. Lai gan šie svētki vēl nav ieguvuši oficiālu statusu mūsu zemē, tos visvairāk svin jaunieši. Skolās īpaši populārs ir Valentīndienas pasts – iespēja savas jūtas atklāt arī “klusajiem mīlētājiem”.
Ko dāvināsim
Īpaši svētku atbalstītāji, kā allaž, kļuvuši tirgotāji, veikalos plašā izvēlē piedāvājot Valentīndienas atribūtus katra gaumei. Svarīgi, lai svētki katram nestu patīkamus mirkļus. Varbūt uz pasaules ir kāds, kas nemaz nenojauš, ka tieši jums viņš ir īpaši mīļš.
Ja nu gluži neesat gatavi izšķērdēt naudu dažādiem nieciņiem un arī daiļrunība nav jūsu stiprā puse, patīkamu un romantisku pārsteigumu var sagādāt citādi. Ar mizu novārīts un vēlāk apcepts kartupelis sirds formā vai par sirsniņām pārvērstas burkāna šķēlītes noteikti aizkustinās pat pašu atturīgāko jūsu mīlestības objektu.
Paldies par sadarbību veikaliem “Gaume” un “Kanclers”
