Latvijas nesmēķētāji beidzot var uzgavilēt – parādījušās cerības uz vienlīdzību ar nikotīna cienītājiem, jo vēl joprojām ļoti daudzi uzskata, ka smēķētāji savu kaitīgo paradumu drīkst piekopt it visur, nedomājot, vai apkārtējiem tas patīk vai ne.
Latvijas nesmēķētāji beidzot var uzgavilēt – parādījušās cerības uz vienlīdzību ar nikotīna cienītājiem, jo vēl joprojām ļoti daudzi uzskata, ka smēķētāji savu kaitīgo paradumu drīkst piekopt it visur, nedomājot, vai apkārtējiem tas patīk vai ne. Cerams, ka nekas nenoies greizi un 2007. gadā sāks darboties jaunie likuma grozījumi, kas aizliegs smēķēt pie valsts un pašvaldību iestādēm, izglītības iestādēs, izņemot augstskolas, kā arī sabiedriskā transporta pieturās un māju kāpņu telpās. Kurš gan nezina, cik nepatīkami ir iziet no sava dzīvokļa un “ienirt” ziliem dūmiem piepildītā kāpņu telpā. Tie, kas nevar iztikt bez cigaretes, savā miteklī to nedara, tā cenšoties no kaitīgajiem dūmiem pasargāt savu ģimeni, taču gar kaimiņiem un viņu bērniem gan nav nekādas daļas.
Protams, paliks vēl neatrisinātas lietas, piemēram, ar kādiem spēkiem izdosies kontrolēt šo likuma normu ievērošanu, jo diez vai policisti (kuru skaits jau tā ir nepietiekams, lai tiktu galā ar visiem pārkāpumiem) būs gatavi ielūkoties katrā kāpņu telpā vai citā sabiedriskā vietā, lai pārbaudītu, vai tik tur neslēpjas kāds dūma vilcējs. Un otrs – vai tas, ka skolās vairs nedrīkstēs smēķēt, visus to audzēkņus pēkšņi padarīs par nesmēķētājiem? Domāju, nē. Pusaudži savām nodarbēm meklēs citas vietas, un nav teikts, ka tā sabiedrībai traucēs mazāk.
Psihologi kārtējo reizi skaidro, ka aizliegšana nebūt nav labākais cīņas veids pret kādu netikumu, jo tieši aizliegtais auglis ir saldākais. Varbūt nedaudz palīdzēja biedējošie uzraksti uz cigarešu paciņām, kas kādu atturēja pirmo reizi iegādāties “zārka naglu”, taču speciālisti neslēpj, ka droši vien arī pret smēķēšanu vajadzētu vērsties ar līdzīgām šoka kampaņām, kā tas tika darīts, piemēram, ar neuzmanīgiem gājējiem. Turklāt, kā gan skolēniem var teikt, ka smēķēt ir slikti, ja to dara viņu vecāki un skolotāji. Tomēr vismaz labi, ka pirmie soļi jau sperti.
Kamēr mēs Latvijā cīnāmies par tādām būtiskām lietām, kas citviet pasaulē jau sen sakārtotas, attīstītākas valstis nolēmušas savus iedzīvotājus padarīt kulturālākus. Piemēram, ASV Virdžīnijas štatā pašvaldība ilgi diskutēja par kāda jauna likuma punktu un visbeidzot to pieņēma. Tagad jāatceras, ka, braucot uz šo štatu, nāksies aizmirst par modes diktētajām tendencēm, jo tur sabiedriskās vietās vairs nedrīkst parādīties nošļukušās biksēs, no kurām laukā lien apakšveļa. Ja tomēr kāds nolemj uzspļaut likumiem un izvēlēties modei atbilstošu stilu, policijas darbinieki bez kādiem sirdsapziņas pārmetumiem stilīgajam var uzlikt 50 ASV dolāru sodu. Savukārt, ja šā likuma normas gada laikā tiek ignorētas vairāk nekā trīs reizes, vaininiekam nākas strādāt sabiedriski derīgos darbus, piemēram, vākt kinoteātros pēc seansiem palikušos atkritumus.
Savukārt Aļaskas (arī ASV) pašvaldība nolēmusi, ka cilvēkiem pietiek ņirgāties par aktieriem, dodoties skatīties viņu sniegumu, ģērbtiem ikdienas vai pat sporta tērpā. Vēl gadu teātros un operās tiem, kas nebūs ieradušies vakartērpos un uzvalkos, izteiks piezīmes, bet pēc tam neatbilstoši ģērbušies būs spiesti ne vien maksāt par ieejas biļeti, bet arī šķirties no 100 ASV dolāriem. Savs labums tiks visiem – gan pašvaldībai, kas tā papildinās savu budžetu, gan teātriem, kuriem pēc izdarītajiem grozījumiem likumā pienāksies 15 procentu no šīs soda naudas.
