Sāpes ir nepatīkamākais cilvēka sabiedrotais viņa dzīves laikā. Tās rada diskomfortu.
Sāpes ir nepatīkamākais cilvēka sabiedrotais viņa dzīves laikā. Tās rada diskomfortu. Mūsu muskuļiem un locītavām pietiek darba: ik dienu ejam uz darbu un atpakaļ uz mājām, kāpjam pa kāpnēm, gatavojam maltīti, uzkopjam māju un darām desmitiem citu darbu. Tomēr dažkārt šīs aktivitātes var būt apgrūtinošas, ja tās pavada sāpju sajūta.
Ārste Sanita Andrejeva stāsta, ka locītavu sāpes – artrīts – ir plaši izplatīta problēma, no kuras ES cieš vairāk nekā 103 miljoni iedzīvotāju. Visizplatītākā artrīta forma ir osteoartrīts. Tā ir locītavu progresējošas nolietošanas forma, kuras laikā tiek bojāti locītavu audi un skrimšļi, locītavas iznēsājas un skrimšļi nodilst, locītavu virsma kļūst nelīdzena, kaulu galiem savstarpēji beržoties, rodas sāpes, locītavu stīvums un kustīguma ierobežojumi. Visbiežāk osteoartrīts rodas ceļu, gūžas un roku locītavās. Gadi ir nozīmīgākais, bet nav vienīgais faktors, kas vairo saslimšanas iespējas. Slimības attīstības risku palielina ievainojums, atkārtotas traumas, pārlieka ķermeņa masa, intensīva fiziskā slodze vai sēdošs dzīves veids, ģenētiskā nosliece.
Invaliditāte – viena no neārstēta osteoartrīta sekām
Osteoartrīts atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību. Tas ir viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem un viena no visbiežāk sastopamajām muskuļu un kaulu sistēmas traucējumu formām Latvijā. Pēc medicīnas statistikas datiem, kā invaliditātes cēlonis osteoartrīts valstī ir ceturtajā vietā. Latvijai osteoartrīta problēma ir aktuāla sabiedrības novecošanas dēļ – 53% procenti valsts iedzīvotāju ir vecāki par 60 gadiem, un tieši viņi visvairāk cieš no osteoartrīta.
Invaliditāte vai fiziska mazspēja zināmā mērā izolē cilvēkus no pārējiem fiziski aktīvajiem iedzīvotājiem. Cilvēki ar zemām mobilitātes spējām nevar aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties sociālajā dzīvē, jo katra kustība sagādā sāpes. Lielākā daļa dzīvo maldos, ka ar sāpēm jāsadzīvo un vienkārši jācenšas ierobežot kustības, maksimāli samazinot pat visparastākās ikdienišķās aktivitātes: veļas mazgāšanu, maltītes gatavošanu, pārvietošanos utt. S.Andrejeva uzsver, ka kustību samazināšana nav izeja. Tas var tikai pasliktināt situāciju – bez kustībām locītavu stīvums pastiprināsies, ietekmējot cilvēka darbību un mobilitāti. Pareizais ārstniecisku vingrinājumu kopums ir svarīgs posms locītavu kustīguma atjaunošanas procesā.
Ārstēšanas dabīgās iespējas
Ārste skaidro, ka osteoartrīta ārstēšana orientēta uz sāpju un iekaisuma samazināšanu un locītavu kustību uzlabošanu, ko tradicionāli panāk ar sāpju remdējošiem medikamentiem vai, lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NSPL). Šie preparāti palīdz ārstēšanā, bet ir ar nevēlamiem blakusefektiem un var pasliktināt saslimšanas procesu. Svarīgi, lai ārstēšana būtu efektīva, bet vienlaicīgi arī maiga, bez blakusefektiem, it īpaši cilvēkiem gados, kas ir lielākā un vājākā riska grupa.
Osteoartrīta ārstēšanai speciālisti piedāvā arī dabīgus preparātus, ko var lietot gan ar pretsāpju medikamentiem, gan savstarpēji kombinēt. S.Andrejeva uzsver, ka paralēli slimības profilaksei un ārstēšanai ir arī citi veidi, kā uzturēt sevi formā un izvairīties no osteoartrīta, piemēram, vingrinājumi, lai uzturētu locītavas vingras un uzlabotu muskuļu spēku; regulāras fiziskās aktivitātes; svara kontrole, lai samazinātu locītavu slodzi (ceļiem, gūžām); ūdens terapija sāpju mazināšanai; ķirurģiska ārstēšana (locītavu protezēšana), lai atvieglotu hroniskas sāpes bojātās locītavās, ja nelīdz citi līdzekļi.
Martā Jelgavā notiks ārstu un farmaceitu konference “Kusties bez sāpēm”, kurā tiks runāts par jaunākajiem risinājumiem dzīves kvalitātes uzlabošanai pacientiem ar osteoartrītu.
