Savā sestdienas laidienā mūsu «Ziņas» iepazīstināja lasītājus ar vienu no 18. gadsimta otrās puses un 19. gadsimta sākuma izdevniecībām Stefenhāgenu uzņēmumu un tā veikumu latviešu grāmatu un avīžu izdošanā.
Savā sestdienas laidienā mūsu «Ziņas» iepazīstināja lasītājus ar vienu no 18. gadsimta otrās puses un 19. gadsimta sākuma izdevniecībām Stefenhāgenu uzņēmumu un tā veikumu latviešu grāmatu un avīžu izdošanā. Kā no-skaidrojis grāmatniecības pētnieks A.Apinis, šī izdevniecība no 1785. līdz 1800. gadam izdevusi 170 180 grāmatu latviešu valodā, no 1800. līdz 1840. gadam aptuveni 600 grāmatu, bet no 1840. līdz 1855. gadam apmēram 700 grāmatu.
Kas tad īsti bija šie Stefenhāgeni?
Pirmsācējs Johans Frīdrihs dzimis 1744. gada 4. martā Ziemeļvācijā, Rīgenas salā tirgotāja Johana un viņa dzīvesbiedres Annas Katrīnas ģimenē. No 1762. gada Johans Frīdrihs dzīvojis Jelgavā un ieņēmis hercoga bārddziņa un ķirurga vietu. 1768. gada 6. oktobrī Trīsvienības baznīcā viņš sa-laulājies ar Annu Mariju Līdki izdevēja un grāmatu spiestuves īpašnieka Kristiana Līdkes (1733-1766) atraitni. 1766. gadā K.Līdke bija izdevis E.F.Stendera nelielo fabulu krājumu «Jaukas pasakas ir stāsti» Kurzemē pirmo latviešu valodā iespiesto daiļliteratūras grāmatu. Oriģināla eksemplārs atrodams Vācijā, Marburgas universitātes bibliotēkā.
J.F.Stefenhāgens bija saņēmis Kēnigsbergas grāmatspiedēju savienības diplomu, kas nozīmēja, ka viņš ir atzīts par īstu sava aroda meistaru, un no 1769. līdz 1781. gadam bija hercoga galvenā grāmatspiedēja amatā. 1801. gada 21. martā J.F.Stefenhāgens adoptējis māsasdēlu Johanu Martinu Petersu, pieņēmis viņu par savu kompanjonu un nodibinājis uzņēmumu «J.F.Stefenhāgens un dēls».
Johans Frīdrihs Stefenhāgens miris 1812. gada 29. janvārī.
Skolotāja ģimenē Vācijā dzimušais Johans Martins Peterss (no 1801. gada Stefenhāgens) Jelgavā ieradies 1788. gadā, bijis māceklis grāmatspiestuvē, pēc tam mācījies pie vairākiem meistariem Vācijā.
Uzņēmuma «J.F.Stefenhāgens un dēls» vadību pārņēmis pēc audžutēva nāves 1812. gadā. Savukārt viņa darba turpinātājs bijis pirmajā laulībā dzimušais dēls Johans Frīdrihs Vilhelms.
Johans Martins Stefenhāgens bijis Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā, veicinājis Kurzemes provinces muzeja izveidošanu, bijis Dorotejas skolas dibinātājs.
Johans Martins Stefenhāgens miris 1838. gada 19. oktobrī Mītavā.
Viņa darba turpinātājs dēls Johans Frīdrihs Vilhelms (dzimis 1803. gada 13. novembrī) Tērbatā studējis filozofiju, poligrāfijas zinības apguvis Hamburgā. Tēva grāmatspiestuvē sācis strādāt 1829. gadā, bet no 1839. gada ir tās īpašnieks un vadītājs. Arī viņš darbojies Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā, no 1850. gada bijis Kurzemes muzeja konservators.
Johans Frīdrihs Vilhelms Stefenhāgens miris 1873. gada 20. jūlijā.
No Stefenhāgenu izdotajām grāmatām būtu vēl minamas daudzas.
1789. gadā E.F.Stendera 1178 lappušu biezā latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīca.
1790. gadā dāņu klasiķa L.Holberga komēdija «Kalnu Jepe» pirmā luga latviešu valodā. 1867. gadā ar nosaukumu «Žūpu Bērtulis» tā iznākusi Jelgavā un ir pirmais uzvedums, ko 1868. gadā iestudējis Ādolfs Alunāns. Ar to sācies latviešu teātris.
1795. gadā «Veselības grāmata latviešu bērniem par mācību sarakstīta».
1803. gadā E.Mīliha «Jaunā skolas grāmata» mācību līdzeklis Kurzemes un Vidzemes latviešu skolām.
1806. gadā «Tā Neredzīgā Indriķa dziesmas» pirmā latviešu tautības dzejnieka darbi kā at-sevišķs izdevums.
1820. gadā A.J.Stendera «Vācu valodas un vārdu grāmata par pirmu iesākšanu tādiem latviešiem domāta, kas vācu valodu grib mācīties» pirmā vācu valodas mācībgrāmata latviešiem.
1829. gadā K.F.Launica «Stāsti no krievu tautas un valsts. Latviešu skolām par labu» pirmā vēstures mācībgrāmata.
1832. gadā K.Šulca «Kurzemes stāstu grāmata jeb tādu lietu izteikšana, kas vērā liekamas un Kurzemē notikušas no veciem laikiem līdz mūsu dienām» pirmā mācībgrāmata Latvijas vēsturē.
No 1828. gada latviešu literārās biedrības «Magazīnas», kurās publicēti arī pirmā latviešu tautības valodnieka Jura Bāra (1808 -1879) raksti.
1845. gadā «Jūrnieku svētas dziesmas un lūgšanas» pirmās lībiešu cilmes tēva un dēla (abi Jāņi) Prinču dziesmas par jūru latviešu valodā.
Stefenhāgenu grāmatspiestuve klajā laidusi vēl daudz daudz citu dažādu nozaru grāmatu.
