Vakar Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» zemkopības ministru Mārtiņu Rozi iztaujāja vairāki žurnālisti, tostarp «Zemgales Ziņu» komentētājs Edgars Sauka.
Vakar Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” zemkopības ministru Mārtiņu Rozi iztaujāja vairāki žurnālisti, tostarp “Zemgales Ziņu” komentētājs Edgars Sauka.
Apkopoti janvāra vētras izraisītie zaudējumi Latvijas mežiem. Cik lielas cerības ir uz to kompensāciju?
Zemnieku saimniecībām zaudējumi mežos lēšami piecos miljonos latu. Postījumu aprēķinos sadarbojamies ar slovākiem, kuriem līdzīga nelaime notika pērn novembrī, un, protams, kaimiņiem zviedriem. Martā iesniegsim aprēķinus ES palīdzības saņemšanai.
Cik nopietnas ir bažas, ka, aizbildinoties ar vējgāžu postījumiem, varētu tikt izcirsti labi meži?
Mežu īpašniekiem tā būtu liela muļķība. Jau tā gaidāma nogāzto koku liekā daudzuma palielināšanās. Turklāt, nelegāli cērtot, labie koki tiek uzskaitīti par vēja nolauztiem un tos būvniecībā nedrīkst izmantot. Starpība kubikmetra cenā ir aptuveni divdesmit latu. Tas nozīmē, ka īpašnieks, negodīgi rīkojoties, zāģē savas labklājības zaru.
Cik patiesas ir runas par cenu kritumu kokmateriāliem?
Tās varētu kristies, piemēram, papīrmalkai. Iespējams arī neliels augstas kvalitātes koksnes deficīts. To varētu izjust kokrūpniecībā, jo dažādu konstrukciju ražošanā nedrīkst izmantot vēja sagāztos kokus.
Kad jaunāko klašu skolēni varēs saņemt bezmaksas pienu?
Pašlaik valsts budžetā paredzēts, ka to varēs saņemt pirmo četru klašu audzēkņi. Nākamnedēļ tiks publicēts subsīdiju nolikums. Tad arī skolas drīkstēs slēgt piegādes līgumus ar pārtikas pārstrādes uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka jau līdz februāra beigām skolēni varēs dzert bezmaksas pienu.
Vai iespējams, ka pasūtījumu saņem īpaši izredzēti piegādes uzņēmumi?
Nolikumā stingri noteikta maksimālā piena cena, par kādu drīkstēs pārdot izlejamo pienu. Tā nav tik liela, kādu pieprasīja piensaimnieki. Vai Baltijas lasi varēsim lietot pārtikā?
No likumdošanas viedokļa, esam nonākuši absurdā situācijā. Lai nezaudētu starptautisko sertifikāciju, pārtikas un veterinārajam dienestam pēc analīžu saņemšanas lēmums par Latvijas laša tirdzniecības aizliegumu bija obligāti jāpieņem. Lietuva un Igaunija analīzes neveica un aizliegumu nesaņēma. Tagad vienīgie cietušie iznākam mēs. Esam ierosinājuši ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē pārspriest dioksīna kaitīguma normas. Uzskatu, ka šos savienojumus daudz lielākā mērā uzņemam citā veidā.
Līdz šim nav bijis neviena izglītības ministra, kas necenstos Zemkopības ministrijai “atņemt” LLU. Kāpēc tā notiek?
Acīmredzot tāda ir viņu izpratne par vienotu izglītības sistēmu. Drīzāk jau runa ir par tiesībām uz pievilcīgo universitātes īpašumu. Patlaban šis jautājums ir nosacīti atrisināts. Neapšaubām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēlmi akreditēt mācību programmas un uzraudzīt procesu. Tā tas noticis līdz šim. Savukārt savas ministrijas darba plānā esam iekļāvuši apņemšanos šogad izstrādāt profesionālās izglītības stratēģiju. Jāsabalansē pieprasījums pēc speciālistiem ar mācību apjomu un kvalitāti. Jau tagad vērojams lauksaimniecības speciālistu trūkums. To pierāda neveiksmīgā vidējās lauksaimnieciskās izglītības metodiskās vadības nodošana IZM pārraudzībā.
Ko jaunu varat pateikt cukurbiešu audzētājiem?
Esam pārskatījuši audzētāju noslēgto līgumu atbilstību ES likumiem ar abām Latvijas cukurfabrikām. Atklājās dažas neatbilstības. Piemēram, Jelgavas Cukurfabrikā to nav attiecībā uz finanšu pārkāpumiem. Saistībā ar Jelgavu bija vērojama ilgstoša procedūra, kamēr cukurbiešu pieņemšanas neatkarīgie novērotāji varēja ķerties pie saviem pienākumiem. Tā izskatījās pēc laika vilcināšanas no cukurfabrikas puses. Kad asociācija pēc mēneša atbilstīgi procedūrai saņēma atbildi, lielākā daļa cukurbiešu jau bija pārstrādāta…
Par cukura nozares nākotni joprojām ES notiek karstas diskusijas. Savai pozīcijai esam atraduši vairākus domubiedrus, piemēram, Poliju. Kategoriski nepiekrītam, ka vispirms vajadzētu salikt kopā iekšējā patēriņa un eksporta kvotas un tad to samazināt. Esam gatavi iet līdz pat demaršam Eiropas Padomē. Līdz gada beigām diskusijas būs jābeidz un jāpieņem lēmums.
