Atbildi uz «Ziņu» jautājumu par nākamā mācību gada jaunumiem Lauksaimniecības universitātē augstskolas rektors Voldemārs Strīķis sāk ar atziņu, ka izglītība un zinātne ir vienmēr jaunas.
Atbildi uz «Ziņu» jautājumu par nākamā mācību gada jaunumiem Lauksaimniecības universitātē augstskolas rektors Voldemārs Strīķis sāk ar atziņu, ka izglītība un zinātne ir vienmēr jaunas.
Universitātē ir 400 cilvēku akadēmiskais personāls un 6000 studējošo, katrs no viņiem ik dienu kaut ko domā un atklāj, līdz ar to var teikt, ka vienmēr ir kādi jaunumi, rektors ar smaidu papildina savu domu.
Kopumā viņš atzīst, ka lauksaimniecība un daļa no citām LLU specifikas zinātņu nozarēm savā būtībā ir visai konservatīvas. Tās saistītas ar dabas resursiem, kas tiek izmantoti un at-jaunoti ilgstošā laikposmā, un tādēļ biežas revolūcijas šajā jomā nav iespējamas. Tajā pašā laikā nepārtraukti tiek meklēts un atrasts līdzsvars starp zinātniski tehnisko progresu un augstskolas attīstību.
Valsts profesoru institūcija
Šogad universitātē ir ievēlēti 26 tā dēvētie valsts profesori. Citiem vārdiem augstākās klases pasniedzēji, autoritātes savā nozarē, kas gūst arī starptautisku novērtējumu. Nākamais «ešelons», kur nupat noslēdzies konkurss, ir asociētie profesori. Tos var dēvēt arī par valsts profesoru kandidātiem, kam sešu gadu laikā ar savu pedagoģisko un zinātnisko darbību jāsasniedz valsts profesora līmenis.
No Augstākās izglītības padomes apstiprinātajām zinātņu apakšnozarēm 58 ietilpst Lauksaimniecības universitātes sfērā. Valsts profesoru, kuru amatalgas ierēķinātas augstskolas budžetā, ir 26. Tas nozīmē, ka 60 procentus zinātņu apakšnozaru jānodrošina ar asociētiem profesoriem, bet par viņu pienācīgu atalgojumu, kā saka rektors, vēl notiekot cīniņi.
Studijas ies dziļumā
Nākamajā mācību gadā, apliecina Voldemārs Strīķis, atbilstoši šīm 58 zinātņu nozarēm tikšot sakārtota arī mācību un zinātniskā darba struktūra.
No sešiem tūkstošiem studentu gandrīz tūkstotis mācās maģistratūrā, 180 doktorantūrā. Tās ir individuālas studijas, kur nepietiek ar lekcijām un savām piezīmītēm, bet jāstrādā ar prasmi izmantot literatūru un profesora sniegtās zināšanas, rektors uzsver, ka doktorandu un maģistrantu aktīvs darbs savukārt pozitīvi ietekmē pamatstudijas.
Nākamais gads universitātē tātad iezīmēsies vairs ne ar dar-bības sfēras paplašināšanos, bet studiju iešanu dziļumā. Pedagoģija, zinātniskie pētījumi un konsultāciju veidā saikne ar sabiedrību tie ir trīs dziļumā iešanas virzieni.
Ir jāspēj sniegt konsultācijas ne tikai zemniekiem, bet arī valdībai, saka rektors un palepojas, ka pagājušajā gadā Lauksaimniecības universitātē doktora grādu ieguvuši finansu ministrs Roberts Zīle un Ministru prezidenta padomnieks Andris Miglavs.
Students vairs nav skolnieks
Ekonomikas fakultātes vadība šajās dienās saņēmusi 100 studentu parakstītu petīciju ar iebildēm pret mācību saturu. Pamatdoma ekonomistiem vajadzētu mazāk lauksaimniecības priekšmetu, bet vairāk nodarbību svešvalodās un informātikā.
Taisnība ir kaut kur pa vidu, vērtē rektors, pats būdams viens no fakultātes mācībspēkiem.
Jā, starptautiskās atestācijas komisijas prasība bijusi palielināt ekonomikas priekšmetu īpatsvaru, un ar nākamo mācību gadu pirmkursnieku mācību programma tikšot koriģēta. Daļēji šīs izmaiņas skars arī pašreizējos pirmkursniekus.
Rektors nenoliedz, ka ne katrs no pasniedzējiem spēj, atšķirīgi novērtējot auditorijas, vienu un to pašu priekšmetu pasniegt kā pietiekami saistošu gan lauksaimniekiem, gan ekonomistiem.
Jābūt nozari pārzinošam profesoram, kas spēj runāt ne tikai par atsevišķo koku, bet arī par mežu kopumā, saka rektors. Ja ekonomists vēlāk gribēs strādāt par attiecīgās nozares menedžeri, viņam gribot negribot nāksies šīs lietas pašam apgūt sīkāk.
Taču par svešvalodām un infor-mātiku rektoram ir cits spriedums:
Valodu nevar ar karoti ieliet. Pamatzināšanas tajā bija jāiegūst jau vidusskolā, bet augstskolā vairāk patstāvīgi jāmācās un galvenais jābrauc uz ārzemēm šo valodu praktiski lietot.
Līdzīgi ir ar informātiku, kur tiek apgūtas pamatiemaņas un teorētiskās zināšanas, taču tālāko meistarību jau nosaka patstāvīga vingrināšanās. Rektors uzskata, ka augstskolā vairs nav vietas skolnieciskumam.
LLU – nākotnes augstskola
Lauksaimniecības augstskolas pārziņā ir Latvijas dabas bagātības, saka rektors. Nenoliedzami, valsts bagātība ir arī cilvēks. Un, jo viņš būs zinošāks, jo šīs dabas bagātības varēs vairāk likt lietā. Tāpēc arī izglītošanās LLU ir ar valstisku un personīgu perspektīvu.
Aptuveni 30 procentu Latvijas iedzīvotāju mīt laukos, un mūsu augstskolas sūtība ir rūpēties par viņiem, Voldemārs Strīķis pārliecināts, ka valsts tālākā ekonomiskā izaugsme saistīsies ar mazo un vidējo uzņēmējdarbību, tā no Rīgas pārsviedīsies uz mazpilsētām un laukiem, tādēļ tieši lauku jauniešiem būtu jānonāk universitātē Jelgavā un jāatgriežas zinošiem.
