Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā mācās 19 čigānu tautības skolēnu, 11 no viņiem apvienotajā 2. – 4. klasē, bet no 5. līdz 6. klasei parādās jau arī citu tautību bērni.
Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā mācās 19 čigānu tautības skolēnu, 11 no viņiem apvienotajā 2. – 4. klasē, bet no 5. līdz 6. klasei parādās jau arī citu tautību bērni.
Sasniegums šogad ir tas, ka trīs čigāni mācās jau septītajā un to dara mērķtiecīgi no otrās klases. Lielākais prieks – pagājušajā gadā divas meitenes beidza 12. klasi, pastāstīja direktora vietniece mācību darbā Antra Borusa. Skolēni galvenokārt ir no vecumā no 14 līdz 22 gadiem. Viena no problēmām ir apmeklējuma neregularitāte, jo čigāni bieži izbrauc ārpus Latvijas peļņas nolūkos. Otrs – čigānam gribas no rīta pagulēt. “Tur neko nevar darīt. Viņš kavē pirmās stundas, bet tomēr ierodas. Mums ir divplūsmu skola, ar čigāniem draudzējas gan krievi, gan latvieši. Tikko noslēdzies arī projekts “Čigānu latviešu kultūras vērtības, to popularizēšana”. Tajā iesaistījās Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas un Augstkalnes vidusskolas čigānu un latviešu meitenes. Kopīgi šūtie krāšņie tērpi ir apliecinājums tam, ka sarkanie čigānietes brunči vēl var atdzimt.
Ceļā sastapām arī kādu vecāku kundzi no augstdzimušas čigānu dinastijas. Viņa nevēlējās publicitāti. Agrāk strādājusi psihoneiroloģiskajā slimnīcā par sanitāri. “Man patika strādāt, biju cienīta, bet tad notika negadījums ar kāju, ieguvu invaliditāti un vairs nevarēju darīt šādu darbu. Man ir četru klašu izglītība. Bijām pieci bērni. Vienai māsai ir deviņas klases, viņa dzīvo Anglijā. Nu man ir pensija. Saņemu 49 latus. Vīrs – neko. Nevar pierādīt darba stāžu, bet viņš ir strādājis – ar zirgu piegādāja preces kioskiem. Dzīvojam. Mums vēl ir elektrība, bet parāds iekrājies. Čigāns nevar bez zirga. Vīram ir zirgs. Vasarā savāc sienu. Nu kā tad, ka nelegāli! Tāpēc neteikšu, ne kā mani sauc, ne kur dzīvoju. Čigāns bez zirga nevar. Padomju laiki bijuši labāki, domā kundze. Paralēli darbam slimnīcā kopusi kāda bērnudārza teritoriju. Saņēmusi arī sētnieces aldziņu. Varēja dzīvot. Krievu laikos čigāni pat skaistas kāzas svinējuši. Tagad gan – krūms salaulā, krūms atlaulā.
Mums jau ir viens radinieks, kas laiku pa laikam, cik var, palīdz. Bet tas, ka nav kur strādāt, gan ir slikti. Kad skatos, kādi tagad laiki, šausmas. Ko tad čigāns ir darījis – kādreiz kādu aitu nozadzis?
