Cittautieši un arī latvieši domā, ka vārdam «čigāns» ir negatīva pieskaņa. Daži no NVO līderiem nākuši klajā ar ieteikumu čigānus saukt par romiem, kā to praktizē Eiropā, taču čigāni Latvijā tā nedomā.
Cittautieši un arī latvieši domā, ka vārdam “čigāns” ir negatīva pieskaņa. Daži no NVO līderiem nākuši klajā ar ieteikumu čigānus saukt par romiem, kā to praktizē Eiropā, taču čigāni Latvijā tā nedomā.
Romi ir viena čigānu grupa. No 13. līdz 15. gadu simtenim tauta sadalījās trīs lielās grupās. No Grieķijas un bijušās Dienvidslāvijas teritorijas sinti devās uz Viduseiropu un Rietumeiropu, kale – uz Spāniju, Dienvidfranciju, Portugāli, romi – uz Austrumeiropu un Dienvidaustrumeiropu. No visiem pasaulē dzīvojošajiem čigāniem aptuveni 90% ir romu grupai piederīgie. Mūsdienās čigāni mīt visur, izņemot Japānu. Pēc Pasaules Bankas apkopotajiem datiem, Eiropā dzīvo septiņi līdz deviņi miljoni čigānu, aptuveni 80% – Austrumeiropā. Vislielākais čigānu īpatsvars ir Bulgārijā, Maķedonijā, Rumānijā, Slovākijā.
Eiropas Romu tiesību centrs norāda, ka ir liela nesakritība starp oficiālajiem un neoficiālajiem datiem. Neoficiāli čigānu skaits ir lielāks, viņu nereģistrēšanos izskaidro ar bailēm no diskriminācijas. Tā, iespējams, ir tikai labas gribas cittautiešu interpretācija par šo tautu, jo varbūt ir tieši otrādi – nevis baiļu, bet iekšējās brīvības nepieciešamības dēļ daudz formalitāšu čigāns vienkārši apiet, ja vien var. Vai arī gūta pieredze, ka no formalitāšu kārtošanas ir maz labuma.
1956. gadā PSRS Augstākā Padome izdeva dekrētu, kas paredzēja čigānu reģistrēšanu un nodarbināšanu ar mērķi panākt, lai čigāni apmestos uz dzīvi pilsētās. Un tagad vairs tikai 16% čigānu tautības pārstāvju dzīvo laukos – vidē, kas viņu brīvajai dabai ir atbilstošākā. Visvairāk čigānu mīt lielākajās Latvijas pilsētās un Kurzemes mazpilsētās. Latvijā ir divas čigānu kopienas – latviešu un krievu. Krievu čigāni pārsvarā dzīvo Latgalē.
Oficiāla laulību reģistrēšana nav bieža parādība. Tās reģistrē tad, ja viens no laulātajiem ir cittautietis. Salīdzinājumā ar latviešiem un krieviem čigāniem ir pozitīvs dabīgais pieaugums. Viņiem ir vislielākais dzimstības, zemākais mirstības līmenis un pozitīva dabiskā pieauguma bilance. Uz 1000 iedzīvotājiem dzimst 22,4 čigānu, 9,3 latviešu, 7,6 krievu, mirst čigāni – 7,6, latvieši – 12,9, krievi – 14. Dabiskais pieaugums ir -6,4 krieviem, -3,5 latviešiem un +14,8 čigāniem. No visiem Latvijā dzīvojošiem čigāniem 26 ir augstākā izglītība, mazāk par četrām klasēm – 1453, pamatskolas – 1432, vidējā – 401. 92% čigānu ir Latvijas valsts pilsoņi, 66% brīvi runā latviski.
Latvijā oficiālais čigānu tautības cilvēku skaits ir 8204 jeb 0,3% no valsts iedzīvotāju kopskaita. Tomēr šis skaitlis varētu būt lielāks, jo viņi maz interesējas par valstiski noteiktām formalitātēm un bieži nolemj nereģistrēties.
Vairākās pilsētās Latvijā līdz 30% čigānu bērnu nesāk skolas gaitas 1. klasē, bet tie, kas sāk, mācību iestādi apmeklē neregulāri. Ilglaicīgās darba attiecībās iesaistīto čigānu skaits nepārsniedz 5%.
Sieviešu cietumos aptuveni ceturtā daļa ieslodzīto ir čigānietes, 7% no HIV inficētajiem, 2% no narkotiku lietotājiem, 12% no narkotiku tirdzniecībā iesaistītajiem – čigāni.
“Ziņu” aptaujātie čigānu tautības pārstāvji neslēpa, ka būt čigānam nav viegli, tomēr visi ir lepni par savu tautību un nevienam nav ienācis prātā šo piederību slēpt.
