Jau labu laiku pavasarīgais laiks janvāra vidū un kailsals šā mēneša sākumā mainījies uz krietni sniegotākiem apstākļiem.
Jau labu laiku pavasarīgais laiks janvāra vidū un kailsals šā mēneša sākumā mainījies uz krietni sniegotākiem apstākļiem. Tas (sniegs) radījis ne vien īslaicīgus priekus pārgalvīgākiem autobraucējiem, bet arī lielāku darba slodzi Jelgavas sētniekiem. Viņi jau agrās rīta stundās ar lāpstām, slotām un grants traukiem dodas ielās, lai vidusmēra pilsētnieks no pulksten septiņiem līdz deviņiem bez raizēm par neizbrienamām ietvēm varētu nokļūt darbavietā, skolā vai citur.
Kad svētdienas vakarā atgriezos Jelgavā, brīžiem izjūtas bija divējas. Neviltots prieks par draisko puteni mijās ar ne tik priecīgām domām par neizbraucamiem ceļiem. Vēl brīdi vēlāk, ap diviem naktī, cauri pilsētai darbīgā ātrumā jau brauca vairāki sniega šķūrētāju auto, ceļus atstājot tīrus un neslidenus.
Par ietvēm gan to nevarētu teikt. Lai arī sētnieki rīta stundas pavada, raujoties vaiga sviedros, tīras ielas baudīt var tikai snigšanas laikā vai tad, kad rosīgie ļaudis vēl nav paspējuši izkaisīt granti vai sāli.
Otrdienas pēcpusdienā lēni devos pa vienu no pilsētas ielām un vēroju, kā sētniece bez žēlastības no kaklā iekārta maišeļa saujām ņem sāli un kaisa uz tikko noslaucītās ietves. Bet tālākajā posmā jau vajadzēja brist cauri oranži brūnajai “putrai”, kas vairāku centimetru biezā slānī klāj vairumu gājēju celiņu. Ietvju tīrītāji tik kaisa sāļo granti, bet pēc sniega nokušanas to ļoti apzinīgi uzslauka apstādījumiem, kas vēlāk nīkuļo piesārņotajā vidē. Dramatiski interesantas situācijas izveidojas sabiedriskās iestādēs, kur vērojamas lielākas ļaužu plūsmas – grīdu klāj prāva dubļaina ūdens kārta, ko atstāj apmeklētāju apavi.
Vai pilsētniekiem, kas nemitīgi žēlojas par nenokaisītām ielām, patīkamāk ir brist pa dubļiem līdzīgu masu, kas apavus padara ne vien tādus, it kā lietainā laikā kartupeļu laukam būtu brists pāri, bet arī baltus no agresīvās sāls iedarbības? Līdz šim esmu ievērojis, ka pret slīdēšanu drošākas ietves ir tad, kad sniegs ir vienkārši iespēju robežās notīrīts. Pēc “kārtīgā” sētnieku darba gribas vilkt gumijas zābakus, lai šķērsotu krustojumus un pārvietotos pa ietvēm.