Pirms astoņdesmit gadiem, 1925. gada 17. februārī, Jelgavā piedzima Osvalds Feldmanis – sporta darba organizators, sporta tiesnesis, sportists jau no agras bērnības.
Pirms astoņdesmit gadiem, 1925. gada 17. februārī, Jelgavā piedzima Osvalds Feldmanis – sporta darba organizators, sporta tiesnesis, sportists jau no agras bērnības. Nu jau astoto gadu mēs šajā dienā varam vien pieminēt cilvēku, bez kura savulaik nebija iedomājama sporta dzīve Jelgavā.
Mācoties pamatskolā, viņš aktīvi piedalījās visos skolas organizētajos pasākumos: vingrošanas skatēs, sporta spēlēs, vieglatlētikas sacensībās. Viņam patika ne vien pašam piedalīties, bet arī organizēt, rīkot sacensības starp sava vecuma bērniem. Sevišķi iecienīta bija tautas bumba.
Pēc pamatskolas, mācoties Valsts tehnikumā, Osvalds sāka trenēties basketbolā, bet tad – karš. Iesaukums leģionā, gūstekņu nometne pārtrauca viņa sportisko izaugsmi.
Pēc kara atgriezies Jelgavā, viņš strādāja arodskolā par audzinātāju, sāka organizēt audzēkņiem nodarbības sportā. Trenēja zēnus basketbolā, volejbolā. Viņš startēja arī pats un guva panākumus garo distanču skriešanā, piedalījās republikas meistarsacīkstēs.
Kopā ar Osvaldu sportoja un sporta dzīvi pilsētā organizēja Jānis Raģis. Viņš atceras: “Osvalds jeb, kā mēs sportistu vidē saucām, Osis izcēlās ar spēju ne vien pašam piedalīties, bet arī lieliski prata organizēt un vadīt sacensības.”
Viņš bija sporta tiesnesis basketbolā, volejbolā, galda tenisā, novusā, boksā, vieglatlētikā. Sacensību organizēšana, tiesāšana bija viņa dzīves sabiedriskā puse, bet sporta biedrības “Daugava” Jelgavas padomes ilggadējais priekšsēdētājs Vilis Azēvičs uzsver arī Osvalda pamatdarbu – fiziskās kultūras kolektīva vadīšanu Piena kombinātā, Celtniecības un Tirdzniecības pārvaldē, Linu kombinātā, kur viņš organizēja strādājošo iesaistīšanu sporta nodarbībās. Vadīja šo uzņēmumu spartakiādes, organizēja komandas republikas sacensībām. Un tā līdz pat 1997. gadam, kad beidza pukstēt viņa sirds. Kā atceras laikabiedri sporta veterāni, bez O.Feldmaņa nav iedomājama pilsētas sporta dzīve vairāk nekā piecdesmit gadu garumā. “Sports bija viņa dzīves lielākā mīlestība,” saka dzīvesbiedre Hedviga Feldmane.
