Nesen no Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja redakcijā nonāca vēstule, ko rakstījusi kāda kundze, kas ar apbrīnojamu aizrautību pēta savas dzimtas koku.
Nesen no Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja redakcijā nonāca vēstule, ko rakstījusi kāda kundze, kas ar apbrīnojamu aizrautību pēta savas dzimtas koku. Iespējams, viņas meklējumi Jelgavas apkārtnē vainagojas panākumiem, taču neatkarīgi no tā interesanta un pamācoša ir šā cilvēka uzmanība pret saviem senčiem (publicējam vēstules fragmentu).
“Cienījamie muzeja darbinieki!
Jums raksta Larisa Aleksandrovna Kuzņecova. Dzīvoju Sanktpēterburgā (mūsu ģimene ir Pēterburgas iedzīvotāji jau ceturtajā paaudzē). Pēc profesijas esmu tulks, taču līdztekus valodām mana lielā aizraušanās ir vēsture, jo īpaši ģenealoģija. Es darbojos Sanktpēterburgas Ģenealoģiskajā biedrībā un pētu savas ģimenes vēsturi. Nejauši internetā izlasīju Gaita Grūtupa kunga rakstu “No slavenās Ņesterovu dzimtas” (bija publicēts ne tikai “Ziņās”, bet arī laikrakstā “Novaja gazeta”). Šis raksts radīja lielu interesi. Mana vecmāmiņa Marija Vasiļjevna Miļukova meitas uzvārdā bija Ņesterova. Zināmu iemeslu dēļ bērnībā man neko nestāstīja, tāpēc nezinu, kas bija mans vecvectēvs un vecvecmāmiņa. To, ka vecmāmiņas uzvārds bija Ņesterova, uzzināju, pateicoties tam, ka viņai bija divas neprecētas māsas (Valentīna un Jevģeņija). Vecmāmiņai gan bija vēl viena māsa Zinaida, bet viņa pazuda Ļeņingradas blokādes laikā. Apgalvo, ka esmu līdzīga savai vecmāmiņai, taču tikai brieduma gados manī pamodās interese kaut ko uzzināt par Ņesterovu dzimtu – kas bija mani senči, kā viņus sauca, ar ko viņi nodarbojās, kur dzīvoja. Tā atklājās apbrīnojamas lietas, par kurām gribēju uzrakstīt jums. Tagad es daudz strādāju arhīvos un bibliotēkās. Šajos meklējumos man daudz palīdzējuši Virumā muzeja darbinieki Rakverē, kā arī cienmāte Natālija – Rakveres Vissvētākās Dievmātes dzimšanas katedrāles mācītāja sieva. Esmu noskaidrojusi, ka Ņesterovu dzimta bija stipri iesakņojusies Igaunijā. Un pēkšņi ziņa par Ņesteroviem Latvijā!
Ļoti gribētos zināt, vai manā dzimtas kokā krustojas kāds zars ar Ņesteroviem, kas dzīvo Latvijā.”
Tālāk seko norāde, ka Ņesterovi cēlušies no tā saucamajiem ekonomiskajiem zemniekiem, kas būtībā bijuši zemnieki, kuri piederējuši kādam klosterim. Zināms, ka Kalnciema cepļu īpašnieks Ņesterovs, kā arī vēl citi rūpnieki bez maksas piegādājuši ķieģeļus Spasas – Preobraženskas baznīcas būvniecībai Valgundes klosterī. Varbūt tiešām te kaut kas sakrīt.
