Vērienīgs notikums 11. februārī risinājās Jelgavas kultūras namā, vienkopus pulcējot trīs Nacionālo bruņoto spēku orķestrus – Sauszemes spēku orķestri, Jūras spēku orķestri un Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestri.
Vērienīgs notikums 11. februārī risinājās Jelgavas kultūras namā, vienkopus pulcējot trīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestrus – Sauszemes spēku orķestri, Jūras spēku orķestri un Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestri.
Koncerts sniedza plašu ieskatu militārā (armijas) orķestra repertuārā, sākot no tradicionālajiem maršiem un beidzot pat ar izvērstām, zināmā mērā simfonizētām vairākdaļīgām kompozīcijām ar samērā nopietnu ievirzi. Divi kolektīvi programmas sāka ar maršiem. Ferdinanda Koša “Latvju varonis” (Sauszemes spēku orķestris, diriģents Raimonds Igolnieks) bija kā atsauce šā koncerta rīkošanas idejai – Latvijas pirmā kara orķestra dibināšanas faktam pirms 86 gadiem, kad pēc ģenerāļa Ludviga Bolšteina pavēles Kurzemes fortā tapa pirmais šāds kolektīvs. Otrs izskanējušais maršs pieder Raitim Rēriham, un to spēlēja NBS štāba orķestris diriģenta Andra Grizāna vadībā.
Mūsdienās armijas orķestriem pieejams laikmetīgs, sarežģīts repertuārs, kas nelielam kolektīvam varbūt arī nav pa spēkam, bet to lieliski izpildīja NBS štāba orķestris (vadītājs Viesturs Lazdiņš).
Vairāk ierastā, izklaidējošā manierē risinājās Sauszemes spēku orķestra priekšnesums. Īstu laikmetīgumu, pat azartu saklausīju tēmā no Frederika Lou pazīstamā mūzikla “Mana skaistā lēdija”, arī Kīsa Vlaka “Ņujorkas uvertīrā”. Šis kolektīvs tika pieteikts kā visjaunākais. Labs ansamblis, kompakts skanējums, soloposmu intonatīvā un ritmiskā precizitāte – šie ir jautājumi, pie kuriem jāstrādā turpmāk (P.Staneks “Bohēmijas fantāzija”, diriģents Roberts Saulevičs).
Sarīkojumā izskanēja doma, ka armijas orķestri ir ieinteresēti atskaņot jaundarbus, tādējādi rīkojot oriģinālkompozīciju konkursus. Jūras spēku orķestris (diriģents Guntis Kumačevs) spēlēja interesantu, ar izdomu apveltītu, tautiskām intonācijām caurstrāvotu Līgas Celmas darbu “Dziesma saulei”. Savdabīga tēlainība, spilgtas orķestra krāsas iezīmējās Alfrēda Rīda kompozīcijā “Lai dzīvo mūzika!”. Frodes Tingnaes “Mieru, lūdzu” saistīja ar atraktivitāti, jo īpaši flīgerhorna solista Andra Lapinska spēlē. Bet īstu organizētību, mērķtiecību, cīņassparu un neatlaidību saklausīju Filipa Spārka darbā “Neuzvaramie”. Kaut kas kinomūzikai rada, spilgts un krāsains izskanēja J. de Meija “Akvārijā”, kur laikam pirmoreiz plašākai publikai mazliet citā statusā (iepriekš kā simfoniskā orķestra diriģents) parādījās Mārtiņš Bergs, apliecinot lietišķumu, prasīgumu un veiksmi soloposmu precīzā spēlē.
NBS štāba orķestris atskaņoja nopietnu, grūtu repertuāru. Kā vienā elpas vilcienā, it kā bez tehniskām grūtībām raisījās vērienīga muzikāla freska “No kādas leģendas” (3. un 4. daļa) ar savdabīgām seno deju gavotes un pavanes stilizācijām. Ļoti īpatnējs, kolorīts Torstena Volmana darbs izcilā diriģenta orķestra vadītāja V.Lazdiņa sniegumā. Fantastiski muzikāls, izsmalcināts, austrumnieciskām krāsām caurvīts Tomasa Dosa skaņdarbs “Aurora” (pirmatskaņojums Latvijā) diriģenta Aināra Bāliņa un orķestra perfektā sniegumā (ne tikai instrumentu spēlē, bet arī vokālo balsu saskanīgumā).
Taču koncertam jāizskan izklaidējoši, un to paveica oriģinālais diksilenda koncerts Džona Varingtona aranžējumā ar solistiem Arnoldu Grīnbergu (klarnete), Agri Bušu (tenorsaksofons), Andri Lapinski (trompete), Jāni Eizengraudu (trombons), Daini Žilvinski (suzafons), Jāni Vēberstu (sitamie instrumenti) un diriģentu Daini Vuškānu.
