Zaļenieku pagasta Ūziņos Ģinguļu mājās saimnieko Aina Saulīte un Juris Apse.
Zaļenieku pagasta Ūziņos Ģinguļu mājās saimnieko Aina Saulīte un Juris Apse. Viņi astoņu hektāru platībā dažos gados sakopuši apkārtni un izveidojuši lauku tūrisma saimniecību, kur Svētes upes krastā aicina atpūsties tos, kas vēlas izbaudīt brīvību skaistā vidē, aktīvi pavadīt laiku kādā no sporta laukumiem vai vienkārši nakti mājīgā pirtiņā, ziemas vidū siltā baseinā veroties zvaigznēs un no rīta mielojoties ar vietējo zivju zupu.
Ģinguļu saimnieki māju savā īpašumā ieguva 2001. gadā. Tolaik viņiem piederēja vasarnīca Ozolniekos, tomēr vēlmi klusumā un dabiskā vidē pavadīt vasaras traucēja tuvējie kaimiņi, kam atpūta asociējās ar pamatīgu iedzeršanu. Tad Aina un Juris uzgāja krietni nolaistās lauku mājas Zaļenieku pagastā un sāka apkārtnes un ēku atjaunošanas darbus. Tagad viņi saka: “Mūs gandarī kaut vai tas, ka šo vietu esam sakopuši.”
Uzticamus strādniekus grūti atrast
Kad saimnieki Ūziņos ieradās ar mērķi no aizaugušā un nekoptā dārza izveidot tīkamu ainavu un atjaunot ēkas, grūtības radušās ar darbaspēka piesaisti. “Te dzīvo apmēram divsimt cilvēku, no tiem daļa – bezdarbnieku. Tomēr atrast strādnieku, kas uz laiku varētu kaut par četriem latiem dienā strādāt fizisku darbu, bija grūti. Astoņos hektāros vajadzēja novākt stiklus, pudeles, koka un metāla gabalus, kas bija palikuši vēl no kādreizējā kroga laikiem. Tomēr daudzi tā arī nav spējuši izrauties no sociālisma laikiem un nesaprot, ka tagad par savu dzīvi un nākotni jārūpējas pašiem. Jauns cilvēks parosījās pāris dienu un darbu pameta, jo nav radis ilgstoši strādāt. Pašu spēkiem iztīrījām dīķi pie mājas, izcirtām kārklus, tagad tur var slidot. Pavasaros tieši pie logiem zied brīnišķīgas akācijas, lielajos kokos čivina putni…” viens otru papildina Aina un Juris.
Āra baseinu iekāro jaunieši
Vairāku desmitu metru attālumā no mājas uzcelta pirtiņa. Tur līdz 20 cilvēku liela kompānija var nopērties krievu pirtī vai relaksēties saunā. No pirts ved izeja uz Svētes upīti. Aina teic, ka ziemā, lai arī upe tek gar pašu pērtuvi, atpūtniekiem vairāk patīk izbaudīt vakarus 12 kvadrātmetru lielajā un metru dziļajā āra baseinā. “Jaunajiem tīkama šķiet pasēdēšana un iztrakošanās baseinā, kura ūdeni pat ziemas vidū uzsildām 38 – 40 grādu siltu. Tas viņiem šķiet ekskluzīvi, jo citur labākajā gadījumā piedāvā mazietilpīgas koka baļļas. Veselīgi pēc kārtīgas izpēršanās ielēkt upītē,” stāsta Aina, piebilstot, ka arī par gultu izmantošanu pirts otrajā stāvā jauniešu un vecāku cilvēku domas dalās – pirmajiem vairāk patīkot gulēt divatā. Tas arī izdevīgāk, jo jāmaksā par gultasvietu, nevis tajā guļošo skaitu. Par veiksmīgu risinājumu uzskatāma arī pilnīgā nošķirtība no saimnieku ēkas – nepieciešamības gadījumā sazināties ar saimniekiem var pa telefonu.
Ziemā ļaudīm tīkamāka šķiet uzturēšanās pirts pirmā stāva mājīgajā telpā, veroties kamīna liesmās un ļaujoties sev tīkamām sarunām. Lielākās kompānijās labs atpūtas variants esot uzklāts zviedru galds un dažādas telpu spēles. Savukārt vasarā tur varot baudīt putniņu čivināšanu un upes skaņas. Saimnieki pat speciāli Svētē sabēruši akmeņus, – tie rada čalojoša strauta iespaidu, kas kopā ar sparīgo bebru rosīšanos tuvējos alkšņos raisa patīkamas lauku vides izjūtas. Arī “Ziņas” ciemošanās laikā ievēroja vairākus sagāztus kokus pretējā upes krastā. Tie teicami iederas vietā, kur acis tā vien kāro ieraudzīt ko nepieradinātu un dabisku.
Pēc sportošanas – “meža” zupa
Netālu no pirts iekoptā zālienā atpūtnieki vasaras vakarus var pavadīt volejbola, basketbola vai futbola laukumā. Aina un Juris atklāj, ka tuvākajos plānos ietilpst iekārtot dīķi, kur makšķerēšanas piekritējiem īstenot savas kaislības.
Ģinguļos padomāts arī par pilsētas dzīves nogurdinātiem ģimenes cilvēkiem, kas vēlas ilgāku laiku pavadīt relaksējošā lauku vidē. Vedot caur pārdomāti iekārtotiem apstādījumiem, kur vasarā acis priecē akmeņdārza augi, rozes un citas puķes, saimnieki izrāda māju. Tās otrā pusē ierīkota ieeja viesiem. Ēkas pirmajā stāvā izvietota virtuve un atpūtas telpas, savukārt otrais stāvs paredzēts nakšņošanai, kur jumta logi un gaumīgais iekārtojums neatstāj vienaldzīgus pat tos, kas pie lauku dzīves jau pieraduši. Abos stāvos ierīkotas dušas telpas, TV. Virtuvē atpūtnieki paši var pagatavot mielastu, pusdienojot kamīnzālē ar milzīgu logu uz ainavisko vidi. Aina gan piebilst, ka brokastis ietilpst viesu nama īres cenā, bet vajadzības gadījumā saimnieki no pilsētas atved arī pārtikas produktus. Ārzemnieki iecienījuši tuvējo zemnieku ražoto pienu un sieru.
Pa viesu istabas logu tālumā redzama nojume – tur piknika un telšu vietā kā skolēnu grupām, tā citiem atpūtniekiem viesu nama īpašnieki piedāvā īpašo “meža zupu”, kas gatavota no vietējām zivīm.
Ģinguļos domā par viesu ērtībām
Ainas un Jura saimniecība ietilpst pasaules asociācijā “Lauku ceļotājs”. Tas nozīmē, ka lauku tūrisma piedāvātājiem saviem viesiem jānodrošina zināmas ērtības – tiek izvirzītas starptautiski noteiktas prasības par gultasvietām un citām ērtībām, lai atpūtnieki no dažādām valstīm, nonākot Latvijā, neizjustu diskomfortu.
“Savukārt lauksaimnieku biedrībā “Lielupe” iestājāmies ar mērķi piesaistīt resursus piedāvājuma uzlabošanai. Esam diezgan daudz ceļojuši un redzējuši lauku mājas kā Latvijā, tā ārzemēs. Daudzi laukos pēta putnus vai bauda dabu, tomēr ilgākas atpūtas cienītāji un ārzemnieki vēlas skatīties satelīta TV, saziņai izmantot internetu. Kvalitātes nodrošināšanai nepieciešami lieli ieguldījumi, tāpēc cerīgi raugāmies uz strukturālo vai citu fondu apgūšanu,” plānus klāsta Aina. Viņa uzteic “Lielupes” biedru mērķi risināt dažādas sociālas problēmas Jelgavā – ar darba vietu skaita paplašināšanu varētu risināt kā nodarbinātības, tā alkoholisma problēmu, plānots arī labiekārtot atpūtas vietas, jo lielākām skolēnu grupām ir maz vietu, kur atpūsties.
Lauku mājas “Ģinguļi” atrodamas Jelgavas Tūrisma informācijas centra izdevumos, rajona mājas lapā un “Lauku ceļotāja” bukletos. Pašlaik nopietni tiek strādāts pie pašu interneta lapas izveides.
“Lielu peļņu negūstam,” uzsver pilsētas laucinieki un secina: “pagaidām esam gandarīti par vēl vienu sakoptu vietu Latvijā, bet apzināmies – šis ir labs kapitāls, lai vecumdienās būtu nodarbošanās un papildu ienākumi.
