Interesanti, kāda būtu atbilde, ja taujātu – ko zināt par ES institūcijām? Pirmais, kas nāktu prātā teju ikvienam, būtu Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā.
Interesanti, kāda būtu atbilde, ja taujātu – ko zināt par ES institūcijām? Pirmais, kas nāktu prātā teju ikvienam, būtu Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā. Par šīs institūcijas pazīstamību parūpējušās Latvijai ne īpaši draudzīgas personas. Tā sabiedrībā radījusi iespaidu, ka esam palikuši apvainotā lomā, jo vairums spriedumu bijuši mums nelabvēlīgi. Izrādās, viens no lielākajiem maldiem ir tas, ka cilvēktiesību tiesa ir ES veidots pilsoņu aizsardzības orgāns. Faktiski tāda ES cilvēktiesību tiesa nepastāv. Ir Eiropas Padomes Cilvēktiesību tiesa – speciāla institūcija Eiropas Padomes struktūrā. Tā savukārt ir starptautiska institūcija, un Latvijas dalība ES nekādā veidā nemaina Latvijas attiecības ar Eiropas Padomi.
Tas ir tikai viens no mūsu iedzīvotāju maldiem par ES. Tikko dienas gaismu ieraudzījis jaunākais Eiropas Komisijas “Eurobarometer” sagatavotais nacionālais ziņojums par Latvijas iedzīvotāju orientēšanos ES institūcijās. Galvenais secinājums – mūsu zināšanas ir viduvējas vai pat sliktas. Kaut gan – kāpēc būtu jābrīnās, ka 48 procenti Latvijā aptaujāto norādījuši, ka ES prezidentu tiešās vēlēšanās ievēl savienības pilsoņi. Tas neatbilst patiesībai, lai arī ievērojama daļa (59 procenti) citu ES dalībvalstu iedzīvotāju uz šo jautājumu atbildējuši nepareizi. Tikpat maldīgs ir Latvijas priekšstats par to, cik tagad ES ir dalībvalstu. Izrādās, mums tīkamākais ir ducis. Tieši tik daudz – 25 procentiem – Latvijas iedzīvotāju tā liekas patiesība.
Kādas ES institūcijas šķitušas populārākās? Izrādās, visvairāk esam dzirdējuši par Eiropas Parlamentu, bet otrajā vietā pazīstamības ziņā palikusi Eiropas Komisija. Jau daudz mazāk esam informēti par ES Ministru Padomi. Pētījuma autori secina, ka cilvēki ne tikai nepārzina ES institūcijas darbības mehānismu, bet arī uzskata, ka visi svarīgie lēmumi tiek pieņemti ES centralizētajās institūcijās – parlamentā un Eiropas Komisijā.
Ko varam secināt? Pirmkārt, kāds akmentiņš jāmet visu to valstisko un nevalstisko organizāciju dārziņā, kam pēc būtības vajadzētu iedzīvotājus nodrošināt ar gana vienkāršu, saprotamu un pareizu informāciju par ES un tās funkcionēšanas mehānismiem. Turklāt to varēja darīt jau pasen, negaidot aptauju rezultātus. Ja nācies skaidrot visus jautājumus, kas saistīti ar ES, vairumā gadījumu tie aprobežojušies ar visdažādāko uz biezāka un plānāka papīra, glancētu un matētu brošūru izdošanu. Bet līdz pat šim laikam tā arī nav izdevies noskaidrot, kāpēc nepieciešams tērēt tam līdzekļus, ja ne reizes nav nācies iepazīties ar tajās publicēto informāciju, kas būtu domāta man vai kaimiņam, neizmantojot pārāk standartizētas, liekvārdīgas klišejas. Nav gadijies turēt rokās izdevumu, kas ar saprotamiem piemēriem izskaidrotu ES darbības pamatprincipus, kādas izmaiņas varētu sagaidīt atslēdznieks Pēteris, zemnieks Jānis vai pensionāre Ausma. Varētu turpināt arī par to, kā tiek veidoti elektronisko mediju raidījumi, kas veltīti ES jautājumu skaidrojumam. Mazāk gan tas attiecināms uz valsts radio, kur strādā gana profesionāli žurnālisti. Visdažādāko televīziju gatavotajos raidījumos ir sastopams tikai pārāk sauss faktu izklāsts bez skaidrojošu piemēru izmantošanas. Domājams, minētās aptaujas rezultāti liks nopietni sarosīties visiem, kas tā vai citādi ir ar to saistīti. Pretējā gadījumā šķiet, ka dažs labs šādi atradis ienesīgu peļņas avotu bez liekas piepūles.
