Pagājušajā gadā Latvijā pilnu darba laiku strādāja 89,5 procenti jeb 905 100 cilvēku. No nepilnu darba laiku nodarbinātajiem 48,7 procenti strādāja mazāku stundu skaitu dienā, bet pārējie – mazāk darba dienu nedēļā.
Pagājušajā gadā Latvijā pilnu darba laiku strādāja 89,5 procenti jeb 905 100 cilvēku. No nepilnu darba laiku nodarbinātajiem 48,7 procenti strādāja mazāku stundu skaitu dienā, bet pārējie – mazāk darba dienu nedēļā.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptauja par strādājošo darba organizāciju un darba laika režīmu, divas trešdaļas jeb 63,2% aptaujāto paši izvēlas, kad un kā veicams darbs. 22% nosaka tikai to, kā veicams darbs, bet 8,1% regulē sava darba izpildes grafiku. Vēl 6,6% strādājošo izpilda darba devēja rīkojumus, kad un kā veicams darbs.
13,5% aptaujāto pamatdarbā bija strādājuši virsstundas – virs noteiktā darba laika vidēji 11,7 stundas nedēļā. Pavisam virsstundas strādājuši 872 900 cilvēku, lielākā daļa no nodarbinātajiem, bet ne visiem par tām tiek maksāts. Virsstundas pilnībā tiek atalgotas 49,7% strādājošo, 7,8% – daļēji. 42,5% darba ņēmēju par virsstundām samaksu nesaņem.
Pilnībā virsstundu darbs tiek atalgots 55,9% virsstundas strādājošo vīriešu un 39,9% sieviešu. Daļēju samaksu par to saņem 8,1% vīriešu un 7,4% sieviešu. Vairāk nekā puse sieviešu – 52,% – un 36% vīriešu nesaņem algu par virsstundām. Visvairāk virsstundās tiek nodarbināti strādājošie vecumā no 35 līdz 44 gadiem – tādu ir 28,4%. Viņiem seko iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 27,3%. 22,5% cilvēku, kas strādā ārpus sava darba laika, ir vecumā no 45 līdz 54 gadiem, bet pārējās vecuma grupas kopā veido 21,8% virsstundās nodarbināto.
Vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju nodarbināti maiņu darbā – 22,5% no darba ņēmēju kopskaita. No maiņu darbu strādājošajiem 28,7% strādā divās maiņās – vai nu agri no rīta, vai vēlu vakarā. 22,2% maiņās nodarbināto pēc rotācijas principa strādā no rīta, pēcpusdienā, naktīs un brīvdienās, bet 20,6% nomaina cits citu dežūrās dienā un naktī. Vēl 15,3% veic maiņu darbu pēc rotācijas principa no rīta, pēcpusdienā un naktī, bet ne nedēļas nogalēs. Cita veida maiņu darbā nodarbināti 13,2% maiņās strādājošo.
Pētījums, kā informē CSP Darba statistikas daļas speciāliste Zaiga Priede, aptvēra 1 011 100 personu, no kurām 52,1% bija vīrieši. 86,3% aptaujāto ir darba ņēmēji, 6,6% – pašnodarbinātas personas. Darba devēji ir 3,3% no aptaujātajām personām, bet 3,7% ir personas, kas nodarbinātas bez maksas, palīdz kādam citam viņa uzņēmumā vai saimniecībā.
