Vēl tikai dažas dienas līdz 1. martam – pēdējai dienai, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā pieņem pieteikumus līdzdalībai šāgada Eiropas kultūras mantojuma dienu akcijā.
Vēl tikai dažas dienas līdz 1. martam – pēdējai dienai, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā pieņem pieteikumus līdzdalībai šāgada Eiropas kultūras mantojuma dienu akcijā. Tās temats ir “100 sakoptākie kultūras pieminekļi Latvijā”. Pērn šīs akcijas temats bija “100 apdraudētākie kultūras pieminekļi Latvijā”.
It kā no vienas galējības otrā – sakoptība un postaža. Tomēr dominē kopīgais. “Bieži vien, lai objekts nenonāktu sliktā tehniskā stāvoklī, svarīgs ir ikdienas darbs, kā arī pieminekļa īpašnieka attieksme. Eiropas kultūras mantojuma dienu mērķis ir plašāk atvērt vēsturisko pieminekļu durvis, īpaši tās, kuras ikdienā ir slēgtas,” saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Jelgavas pilsētas galvenā inspektore Gunta Skulte. Runājot par sakoptākajiem pieminekļiem, viņai pirmām kārtām nāk prātā Jelgavas pils, kuras saimnieki ir LLU. Noteikti uzteicama arī Bezvainīgās Jaunavas Marijas katoļu katedrāle, Sv.Annas baznīca, Ekonomikas fakultātes ēka, uzņēmējas Edītes Krūmiņas trīs nami Vecpilsētas ielā, Ādolfa Alunāna muzejs un vairāki citi.
Rajona galvenā inspektore Maija Irbīte atzīst, ka viens no pazīstamākajiem un sakoptākajiem pieminekļiem ir Latvijas pirmā prezidenta dzimtas mājas “Auči”, kas atrodas Lielupes krastā Sidrabenes pagastā. Taču ir arī citi pamācoši paraugi, piemēram, Sesavas baznīca, Zaļās draudzes baznīca un Zaļā muiža. Kā zināms, Jelgavas pilsētā pavisam ir 82 valsts un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi, bet rajonā – 152. Turklāt būtu jāņem vērā ne tikai ēkas, bet arī skaisti sakopti parki. Sīkākas uzziņas par pieteikumu iesniegšanu var saņemt pa tālruņiem 3023874, 3024677 un mājas lapā www.mantojums.lv. Informācija par ekspertu komisijas atzītajiem simts sakoptākajiem kultūras pieminekļiem tiks apkopota katalogā, kas būs izdots latviešu un angļu valodā.
