VID Zemgales reģionālās iestādes un Zemgales reģiona uzņēmēju konsultatīvās padomes sēdē VID speciālisti Zemgales uzņēmēju organizāciju pārstāvjus un uzņēmējus iepazīstināja ar būtiskākajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas stājušies spēkā no 1. janvāra.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Zemgales reģionālās iestādes un Zemgales reģiona uzņēmēju konsultatīvās padomes sēdē VID speciālisti Zemgales uzņēmēju organizāciju pārstāvjus un uzņēmējus iepazīstināja ar būtiskākajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas stājušies spēkā no 1. janvāra. Tika arī runāts par degvielas un kokmateriālu aprites kārtību, kur konstatēts visvairāk pārkāpumu.
Pērn VID reģionālās iestādes darbinieku veiktajās tematiskajās pārbaudēs akcīzes preču apritē konstatēti 633 pārkāpumi. Pēc izskatīšanas uzņēmējiem uzlikts 4220 latu naudas sods. VID Jelgavas nodaļas darbinieki pērn veikuši 161 pārbaudi, pārkāpumi konstatēti 52 gadījumos. “Ziņas” jau vairākkārt rakstīja, ka VID reģionālās iestādes Muitas pārvaldes darbinieki šogad vairākās zemnieku saimniecībās un uzņēmumos pārbaudījuši dīzeļdegvielas un marķētās dīzeļdegvielas izmantošanas un glabāšanas kārtību. Tajās konstatēts, ka marķētie naftas produkti netiek uzglabāti kurināmā izziņā norādītajās vietās un tvertnēs, kā arī minētajiem mērķiem. Lai izvairītos no sodiem, VID reģionālā iestāde konsultatīvās padomes sēdes dalībniekiem skaidroja un aicināja viņus ievērot naftas produktu izmantošanas, glabāšanas un pārvadāšanas kārtību.
Otra svarīga joma, kur bieži tiek konstatēti pārkāpumi, ir darījumi ar kokmateriāliem. Zemgalē pērn pārbaudīti 246 uzņēmumi, kas tādus veikuši. Pārkāpumi konstatēti 129 gadījumos, uzlikts 5450 latu naudas sods. Visvairāk pārbaužu veikts Jēkabpils un Dobeles rajonā. Mūsu rajonā notikušas 26 tematiskās pārbaudes, 69 procentos konstatēti pārkāpumi. VID Zemgales reģionālās iestādes Nodokļu iekasēšanas pārvaldes priekšniece Agrita Ozola norāda, ka visbiežāk uzņēmēji nevar uzrādīt kokmateriālu transporta pavadzīmes rēķinus vai arī tās aizpildītas kļūdaini un neprecīzi. Bieži gateros tiek nodarbināti strādnieki, ar kuriem darba devējs nav noslēdzis darba līgumus, tas liecina par “aplokšņu” algu iespējamību.
Savukārt uzņēmēji lielāko interesi izrādīja tieši par “aplokšņu” algu apkarošanu. Par šo jautājumu paredzēts diskutēt nākamajā VID reģionālās iestādes un Zemgales uzņēmēju konsultatīvās padomes sēdē aprīlī.
