Parasti, ieejot svešā mājoklī, pirmais, kam pievēršam uzmanību, ir grīdas. Pareizāk pat būtu teikt, ka, uz to skatoties, rodas iespaids par dzīvokli vai māju.
Parasti, ieejot svešā mājoklī, pirmais, kam pievēršam uzmanību, ir grīdas. Pareizāk pat būtu teikt, ka, uz to skatoties, rodas iespaids par dzīvokli vai māju. Pašlaik pieejamais grīdas segumu klāsts ir tik plašs, ka nespeciālistam pat grūti izvēlēties, kāds būtu piemērotākais. šoreiz – par linoleju.
Izvēloties grīdas segumu mājoklim, padomu prasījām veikala “Pilsēta” konsultantam Ainaram Drustam un veikala “MNL” menedžerim Armandam Radželim.
Dabiskie un mākslīgie segumi
Kā teic abi speciālisti, visi darbi, kas saistīti ar grīdu ierīkošanu, ir salīdzinoši dārgi. Bieži vien kā grīdas segums tiek izvēlēts linolejs. Pēc veca ieraduma tā saucam gan dabiskos, gan sintētiskos grīdas segumus. Atšķirības starp abiem ir to ražošanā izmantotajās izejvielās. Piemēram, dabisko linoleju izgatavo no dabas izejvielām – samalta korķa, kalifonija, linsēklu eļļas un džutas. Tas ir vispiemērotākais, jo elpo, un to var klāt uz dabisku materiālu grīdas virsmām, nodrošinot labu gaisa caurlaidību. Turklāt tas ir ekoloģiski tīrs un neizraisa alerģiskas reakcijas. Savukārt sintētiskā linoleja pamatā ir polivinilhlorīds, pigmenti, krāsvielas, stikla šķiedras armējums, dažādi sintētiskie sveķi un citas ķīmisko elementu sastāvdaļas.
Ko izvēlēties?
Lai arī dabīgais linolejs ir ekoloģisks, tā plašu izmantošanu mājokļu grīdas segumos ierobežo augstā cena. Gan A.Drusts, gan A.Radželis atzīst, ka pēdējos gados šāda tipa grīdas segumus pircēji gandrīz nav izvēlējušies. Zināmā mērā tas saistīts ar to, ka dabiskajam linolejam ir mazāka virsmas nodilumizturība un nepieciešama rūpīga un regulāra kopšana, izmantojot speciālus līdzekļus.
Pirms vairākiem gadiem pircēji pārsvarā izvēlējās pēc iespējas lētākus sintētiskos grīdas segumus, bet tagad galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, kādām telpām tas paredzēts un kāda ir tā nodilumizturība. A.Drusts uzsver, ka mājās un dzīvokļos šāda tipa segumus izmanto virtuvēs, priekšnamos un hallēs. Veikalos atrodami arī sintētiskie segumi sanitārajiem mezgliem. Nopērkami pat tādi, kas neuzkrāj statisko elektrību. Jebkurā gadījumā speciālisti iesaka neizvēlēties nepazīstama ražotāja grīdas segumus, jo nebūs garantijas, ka tas neizraisīs alerģiskas reakcijas jutīgiem cilvēkiem.
Izvēloties linoleju, uzmanība, kā jau minēts, jāpievērš nodilumizturības pakāpei, kas gan dabiskajam, gan sintētiskajam linolejam noteiks to lietojumu dažādās telpās. Parasti dzīvojamās mājās izmanto 21. – 23. klases linoleju. Piemēram, 21. klases segumu var lietot guļamistabās un telpās, kur nenotiek liela pārvietošanās, savukārt 23. klases linoleju – gaiteņos, hallēs, virtuvēs un sanitārajos mezglos. Linoleja ieklāšana
A.Radželis: “Ja jums nav pieredzes šāda tipa grīdas seguma klāšanā, tomēr esat nolēmis to veikt paša spēkiem, būs jārēķinās, ka nāksies sev piedot vēlāk redzamās kļūdas.”
Daži principi, kas jāievēro linoleja ieklāšanā: to var klāt tikai tad, ja virsmas mitrums nepārsniedz 2,5 – 3 procentus. Ja ieklāsiet uz betona, virsma iepriekš jāsagatavo, lai uz tās nebūtu negludumu un izciļņu. Vislabāk to veikt ar speciālām betona slīpmašīnām, ko iespējams arī paņemt nomā. Rūpīgi jāapstrādā dažādo plākšņu materiālu (reģipša, OSB plātņu, finiera) grīdas virsma – saduru vietas jānostiprina, jāšpaktelē un vēlāk jāslīpē. Skrūvju un naglu galvas jāšpaktelē un jāslīpē īpaši rūpīgi, jo katrs izcilnis vēlāk kļūst redzams, un šajā vietā segums izdils daudz ātrāk. Līdzīga iemesla dēļ linoleju neiesaka klāt uz vecās dēļu grīdas. Vispirms uz tās jāuzliek kāds lokšņu materiāls: reģipsis, finieris vai OSB plātnes.
***
Grīdu ieklājam paši
Plusi:
iespēja izpaust savas radošās spējas un praktisko varēšanu;
iespēja ieekonomēt naudu (nav jāmaksā meistaram);
saimnieks taupīgāk rīkojas ar materiāliem un ir saudzīgāks pret iedzīvi nekā meistars;
lietderīga brīvā laika izmantošana;
var iemācīt bērniem darba paņēmienus;
darbu var veikt visai ģimenei pieņemamā laikā.
Mīnusi:
ne vienmēr apmierinoša darbu kvalitāte;
ja apmierinošu rezultātu iegūt neizdodas: izniekoti materiāli, zaudēts laiks, sabojātas attiecības ģimenē un nav pat no kā pieprasīt kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem;
atliek defektu labošanu uz vēlāku laiku, kas tā arī nepienāk, vai nolemj, ka labāk izdarīt nav iespējams;
remonts ieilgst (darbs, ko var veikt vienā nedēļā, kļūst par bezgalīgu “epopeju”);
traucēta ģimenes atpūta un normāla sadzīve.
