Šoziem laika apstākļi ir īpaši mainīgi, un tas pastiprināti liek strādāt ceļu uzturētājiem, taču pretslīdes kaisāmais materiāls sāls atstāj negatīvu iespaidu uz augiem, apaviem un automašīnām.
Šoziem laika apstākļi ir īpaši mainīgi, un tas pastiprināti liek strādāt ceļu uzturētājiem, taču pretslīdes kaisāmais materiāls sāls atstāj negatīvu iespaidu uz augiem, apaviem un automašīnām.
Akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Centra reģiona Jelgavas nodaļas ceļu būvinženieris Vilnis Zadovskis teic, ka iepriekšējās ziemās tik mainīgu laika apstākļu nav bijis, papildu darbus ceļu uzturētājiem prasījusi arī lielā vētra. Tajā pašā laikā no 1. janvāra izmaksas sadārdzinājušās par kādiem sešiem procentiem, arī Ministru kabineta noteikumos minētās ceļu uzturēšanas prasības ir augstas. Šo iemeslu dēļ “Latvijas valsts ceļu” Centra reģiona Jelgavas nodaļai tagad jāstrādā taupības režīmā. Lai arī iestādes rīcībā ceļu ziemas uzturēšanai (no pērnā gada 1. novembra līdz šā gada 31. martam) bija 308,5 tūkstoši latu, martam palikuši vien kādi 5000 latu. “Laika apstākļu dēļ nauda ir pārtērēta. Acīmredzot vajadzēs koriģēt plānus vasarai,” piebilst V.Zadovskis.
Pēc pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” ziņām, šoziem Jelgavas ielās izkaisītas 777 tonnas sāls, 76 kubikmetri smilts un sāls maisījuma un 80 kubikmetru smilts (uz grants seguma ielām), kā arī nošķūrēts 4060 kilometru 3,5 metru platā joslā.
Atgādinām, ka mitro sāli kaisa, ja gaisa temperatūra ir līdz mīnus desmit grādiem, bet lielākā salā sāls vien apledojumu nemazinās, tādēļ nepieciešams cits pretslīdes kaisāmais materiāls – smilts un sāls maisījums.
Kā zināms, sāls gan mazina slīdību uz ielām un gājēju celiņiem ziemas laikā, bet tam ir arī specifiska iedarbība uz augiem, apaviem un automašīnām. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta direktors Viesturs Melecis stāsta, ka ielu malās augošajiem kokiem un citiem košumaugiem kaitē nātrija joni. Sāls var izjaukt augu vielmaiņu, bet lielās devās rada problēmas kokam uzņemt ūdeni, un tas var iet bojā. Šis kaisāmais materiāls bojā arī apavus un automašīnas, veicina koroziju. Pretslīdes materiāla izvēlē ir alternatīvas, taču tās ir dārgākas. Piemēram, kalcija sāļi, kas ir dabai draudzīgi, bet izmaksās stipri vairāk. Vēl V.Melecis min samaltas šķembas, taču grūtības sagādās to daudzo pārpalikumu savākšana pavasarī. Šķembu dēļ var aizsērēt kanalizācija, un smiltis nogulsnēsies notekcaurulēs.
