Ar vairākām izstādēm šogad atzīmējam scenogrāfa un gleznotāja Ludolfa Liberta 110. dzimšanas dienu.
Ar vairākām izstādēm šogad atzīmējam scenogrāfa un gleznotāja Ludolfa Liberta 110. dzimšanas dienu. Šīs mākslas skates ievada L.Liberta daiļrades pārskata izstāde Jelgavas muzejā.
Tai sekos gleznu ekspozīcija no privātkolekcijām Reiterna namā Rīgā. Gadu noslēgs Valsts mākslas muzejs ar ieskatu mazāk zināmā periodā – trimdas laikā (1944 – 1959) – mākslinieka dzīvē un daiļradē. Izstāde tiks veidota sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu, un būs iespēja ielūkoties šajā personībā ar dokumentu, fotogrāfiju, rokrakstu palīdzību, bet daiļradi raksturos gleznas no Valsts mākslas muzeja kolekcijas.
Tikai retais latviešu mākslinieks ar tādu mērķtiecību un tik veiksmīgi iekļāvies gan Eiropas, gan Amerikas mākslas apritē. Par to uzskatāmi liecina darbi, kas glabājas Latvijas, Francijas, Austrijas, Vācijas, Beļģijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas un ASV mākslas krātuvēs. L.Liberta daiļrade apcerēta 13 monogrāfijās, kas izdotas piecās valodās. Personālizstādes sešās Eiropas valstīs un Amerikā veidoja respektējamu priekšstatu par mākslinieku. Viņa radītās gleznas allaž saistījušas visplašāko skatītāju un mākslas kritiķu loku, un šie darbi joprojām nav zaudējuši savu pievilcību Latvijas kultūras vēstures kontekstā.
Nenoliedzami, ka L.Liberta spožākie sasniegumi saistāmi ar veikumu scenogrāfijā, bet neatkarīgi no dekoratora darba mākslinieks arī ražīgi gleznoja un guva ievērību gan dzimtenē, gan ārzemēs.
Jelgavas muzejā skatāmā mākslinieka darbu izstāde komplektēta no Valsts mākslas muzeja latviešu glezniecības kolekcijas darbiem ar domu veidot skatītājam priekšstatu gan par L.Liberta daiļrades gaitu, atšķirīgajiem radošajiem periodiem, gan žanru daudzveidību un izteiksmes līdzekļu bagātību. Par māksliniekam raksturīgāko tiek uzskatīta urbānā jeb pilsētas ainava, kurā ar profesionālu veiklību tiek uzburtas gan vietas, gan vides noskaņas, arhitektūras detaļu greznība. Nereti gleznās reāla vide saistīta vai variēta ar izdomātām detaļām – figūrām, kuģiem, krāsainu mākoņu grupām –, tā apliecinot scenogrāfa domāšanu un pasaules uztveri. L.Liberta daiļradē iezīmējas vairāki periodi, kas žanru robežās ir vienoti, bet izteiksmes līdzekļu izvēlē, tehniskajos paņēmienos un krāsziedā krasi atšķiras.
Divdesmito gadu pirmajā pusē mākslinieks daudz glezno brīvā dabā ar kontrastainiem un spēcīgiem krāsu salikumiem, laukumu apjomus deformē un stilizē, kā to darīja daudzi tā laika jaunie gleznotāji. Šajā laikā netiek meklēti speciāli motīvi studijām un labi noderēja gan Rīgas nomales nami, gan Torņkalna ieliņas.
L.Liberta krāszieds un zināmā mērā tematika gleznās mainījās līdz ar viņa pirmo radošo ceļojumu uz Parīzi 1924. gadā. Mākslinieks sev atklāja pelēkās un klusinātas krāsu gammas, pakāpeniski glezniecība kļuva “mīkstāka”. Salīdzinoši straujas maiņas gleznošanas manierē vērojamas trīsdesmito gadu sākumā.
Radošajā ceļojumā uz Dienvidslāviju un Itāliju mākslinieks sev atklāja dienvidu jūru un pilsētu pievilcību, bet Venēcijā iemīlējās uz mūžu. Trīsdesmito gadu vidū Latvijas jaunajos politiskajos apstākļos L.Liberts darina ievērojamu skaitu gleznu, kuru tematika saistīta ar latviešu senvēsturi, kā arī portretē valsts vadītājus, kultūras un zinātnes darbiniekus. Mākslinieks šajā laikā izkopis veiklu, nedaudz manierīgu gleznošanas veidu un savos darbos izmanto gan faktūras un lazējumus, gan otas triepiena dažādību, no pastozi plaša līdz sīki ņirbošam detaļās.
Bēgļu laikā no 1944. līdz 1949. gadam uzturoties Austrijā un Vācijā, mākslinieks ievērojamu laiku veltī katedrāļu iekšskatu un ievērojamu arhitektūras pieminekļu gleznošanai, kā arī pēc atmiņas atkārto Latvijā palikušos darbus. Četrdesmito gadu darinājumi raksturīgi ar patumšu krāsu kopnoskaņu, kaut arī tiek gleznoti/atkārtoti spožie Venēcijas skatu un Parīzes bulvāru motīvi. Nereti top arī Latvijas lauku ainavas ar bērzu birzīm.
L.Liberta radošā darba Amerikas periods (1949 – 1959) uzskatāmi demonstrē nosacījumus, kas saistīti ar iekļaušanos mākslas tirgū. Mākslinieks vienlaicīgi piesaistīts amerikāņu un latviešu videi, kas galvenokārt nosaka izvēlēto tematiku. Daudz tiek gleznoti raksturīgi Ņujorkas centra, Manhetenas un Centrālparka skati, bet vēlākos gados arī Floridas, Maiami ainavas. Ievērojami saspilgtinās lietoto krāsu palete, jo mākslinieks galvenokārt strādā ar ASV krāsu lielražotāja “Grumbacher” produkciju, kas ievērojami atšķiras no Eiropā ražotās krāsvielas. Šajā laikā L.Liberts turpina arī gleznot tā sauktās “iztēles gleznas” – Latvijas ainavas, Rīgas, Venēcijas un Parīzes skatus.
Priekšstata bagātināšanai par mākslinieku izstādē aplūkojamas monogrāfijas, reprodukciju albumi, kā arī fotogrāfijas un dokumenti. Glezniecība L.Liberta radošajā mūžā nenoliedzami bija svarīga izpausme, bet viņa aktivitātes un darbošanās lauki bija apbrīnas vērti – dekorators, režisors Latvijas Nacionālajā operā, lietišķā grafika, ilustrācijas, metu sagatavošana keramikas apgleznojumiem, Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves direktors, pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā, Eslingenas latviešu bēgļu mākslas skolā Vācijā, Ņujorkas pilsētas koledžā Amerikā.
Aplūkojot L.Liberta radošā mantojuma kopainu, redzam tos faktorus un apstākļus, kas ietekmē gandrīz katru mākslinieku, kurš dzīvo aktīvu radošo dzīvi un elastīgi reaģē uz sava laika noteikumiem, politiskajiem apstākļiem, mākslas tirgus pieprasījumu un sabiedrības vēlmēm.
